Islande: aug katoļu skaits

10 gadu laikā ir divkāršojies katoļticīgo skaits Islandē. Šeit jūtama vajadzība arī pēc jauniem dievnamiem. Reikjavikas bīskaps Peters Bjurhers, kurš vada vistālāk uz ziemeļiem esošo pasaules diecēzi, ar laikraksta L’Osservatore Romano starpniecību pateicas astoņiem priesteriem un ap 30 reliģisko māsu no dažādām kongregācijām, kas strādā Islandes Baznīcā. „Viņi ir cerības zīme,” saka bīskaps, pastāstot, ka lielākoties tie ir jaunieši. Viņu pastorālais devums ir veltīts 11 tūkstošiem katoļticīgo, kas dzīvo Islandē.

Pagājušajā gadsimtā ziemeļu salā ir uzcelta Kristus Karaļa katedrāle, taču tā ir kļuvusi par šauru, lai uzņemtu ticīgos, jo sevišķi svētdienās. Sākotnēji šeit pulcējās tikai 55 vietējie ticīgie. Bīskapa Petera Bjurhera plānos ietilpst ne tikai jaunu dievnamu, bet arī vīriešu klostera celtniecība. Viduslaikos benediktiešu un augustīniešu ordeņiem Islandē piederēja vairāki klosteri. Lai īstenotu savu sapni, pašreizējais Reikjavikas bīskaps jau ir parūpējies par jauna zemes gabala iegādi Ulfjotsvatnā. Šobrīd ir jādomā par mūku kopienas sapulcēšanu. Viņš atklāj, ka šai ziņā paļaujas uz Jāņa Pāvila II debesīgo aizbildniecību, kurš pirms 25 gadiem, 1989. gada 3. un 4. jūnijā, apmeklējot ziemeļvalstis, bija ieradies arī Islandē. Vojtila toreiz izcēla pirmo evaņģelizētāju lomu, atgādinot: „Šeit, Islandē, Kristus vārds tika sludināts tūkstoš gadus. Evaņģēlija vēsts ir veidojusi jūsu tautas sirdsapziņu vēstures gaitā”. Jānis Pāvils II ar pateicību atcerējās pirmos IX gadsimta eremītus, kas ir apdziedāti islandiešu sāgās, un kuri bija ieradušies, iespējams, no Īrijas, kā arī pirmo islandiešu tautības bīskapu Isleifuru Gissurarsonu un svēto bīskapu Thorlakuru Thorhallsonu.

Reikjavikas diecēzē katoļi šodien sastāda nedaudz vairāk par 3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Un tomēr, Katoliskā Baznīca šeit ir jauna un spēka pilna. Kristību skaits desmit reizes pārsniedz mirušo skaitu. Līdz ar strādnieku ierašanos no citām zemēm, katoļu kļūst aizvien vairāk. Bīskaps Bjurhers ar Vatikāna laikraksta starpniecību vērš uzmanību uz to, ka Baznīca Islandē ir nabadzīga un ka tā nespēj dzīvot bez ārējās palīdzības. Tā cieš no pamestības arī misionārā ziņā, jo pastāv uzskats, ka bagātā zemē ir bagāta Baznīca. „Ekonomiskās krīzes laikā Islandei ir jāspēj rast savas patiesās vērtības un savas kristīgās saknes,” saka Reikjavikas diecēzes vadītājs.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta