Kari un strīdi rodas sirdī

„Izsalkuši bērni bēgļu nometnēs tai pašā laikā, kamēr ieroču ražotāji rīko dzīres izmeklētos salonos,” šādu realitātes ainu attēloja pāvests šīrīta Svētās Mises homīlijā. Var teikt, ka tā visa bija aicinājums uz mieru pasaulē un ģimenēs. Francisks uzsvēra, ka miers nedrīkst būt tikai viens vārds un aicināja visus kristiešus nepierast pie kara skandāla. „No kurienes ceļas kari un strīdi jūsu starpā?” Apustulis Jēkabs savā vēstulē attēlo Jēzus mācekļu strīdu par to, kurš viņu vidū ir lielākais. „Kad sirdis attālinās, rodas karš” norādīja pāvests. Viņš pievērsās avīžu ziņām, kas katru dienu vēstī par kariem, par upuru skaitu visdažādākajās planētas vietās. Francisks atzīmēja:

„Šķiet, ka mirušie ir jau ierasta ikdienas bilance. Esam tik pieraduši lasīt par šīm lietām! Un ja mums būtu pacietība nosaukt visus karus, kas šai brīdī pastāv pasaulē, tad droši vien varētu pierakstīt daudzas papīra lapas. Šķiet, ka mums ir uzkundzējies kara gars. Tiek rīkoti pasākumi, lai atcerētos I Pasaules kara simtgadi, lai atcerētos miljonus kritušo. Un visi šausminās! Taču šodien notiek tas pats! Lielā kara vietā viscaur pasaulē ir daudzi mazi kari, ir daudzas šķirtās tautas… Lai sekotu savām interesēm, tās slepkavo un nogalina cita citu”.

„No kurienes ceļas kari un strīdi jūsu starpā?” Pāvests atkārtoja iepriekš uzdoto jautājumu. „Karus, naidu, nedraudzību nepērk tirgū. Tie rodas šeit, sirdī,” norādīja Francisks. Viņš atcerējās, ka bērnībā, kad kopā ar citiem bērniem klausījies katehisma mācību, kurā tika izskaidrots Kaina un Ābela stāsts, visi jutušies kā sašauti, jo nevarējuši iedomāties, ka brālis var nogalināt brāli. „Taču šodien daudzi miljoni nogalina savus brāļus un esam pie tā pieraduši,” atzīmēja Svētais tēvs. Daudzi mirst zemes gabala dēļ, ambīciju dēļ, naida dēļ, rasu neiecietības dēļ.

„Arī konflikta priekšā nonākam dīvainā situācijā: to atrisināt cenšamies ar strīdiem. Ar kara valodu. Miera valoda nav pirmā valoda. Un kādas tam ir sekas? Padomājiet par izsalkušajiem bērniem bēgļu nometnēs… Padomājiet tikai par to! Tas ir kara nestais auglis! Un ja vēlaties, padomājiet par izslavētajiem saloniem, par dzīrēm, ko rīko tie, kuriem pieder ieroču industrijas, kuri ražo ieročus, ieročus, kas nonāk konfliktu skartajās zemēs. Saslimis, izsalcis bērns bēgļu nometnē un lielās dzīres, pārpilnībā slīgstošā dzīve, kuru dzīvo tie, kas ražo ieročus”.

„Kas notiek mūsu sirdī?” jautāja pāvests. Viņš mudināja pievērst uzmanību apustuļa Jēkaba dotajam padomam: „Tuvojieties Dievam un Viņš jums tuvosies!” Svētais tēvs norādīja, ka šis kara gars, kas mūs attālina no Dieva, nav tāls. Tas mīt arī mūsu mājās:

„Cik sagrauto ģimeņu, jo tētis, mamma nav spējīgi rast miera ceļu un dod priekšroku karam, apsūdzībām… Karš iznīcina! No kurienes nāk kari un ķīviņi mūsu vidū? Vai tie nenāk no jūsu kaislībām? No kaislībām sirdī! Šodien gribu jūs aicināt lūgties par mieru, par to mieru, kas šķiet, ir kļuvis vairs vienīgi vārds, nekas vairāk. Lai šim vārdam būtu spēja rīkoties, sekosim apustuļa Jēkaba padomam: „Atzīstiet savu niecību!”

„Tā ir niecība, no kuras ceļas kari,” apgalvoja pāvests, „kari ģimenēs, kari dzīvojamā kvartālā, kari visur!” „Kurš no jums ir raudājis, izlasot avīzi, vai skatoties attēlus televīzijā, kas vēstī par tik daudziem mirušajiem?” jautāja Francisks, vēršoties pie visiem kristiešiem. „Raudājis, sērojis, bijis pazemīgs?” Pāvests aicināja lūgties, lai Kungs mums liek to saprast un pasargā no pierašanas pie kara ziņām.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta