Jēzus vienmēr palīdz atgriezties mājās – Baznīcā

„Jēzus mūs neatstāj uz ceļa vienus. Viņam sekot, nozīmē, ka mums ir mājas – Baznīca,” uzmundrināja pāvests šīrīta Svētajā Misē. Francisks paskaidroja, ka sekot Jēzum nenozīmē ideju, bet nemitīgu palikšanu mājās – Baznīcā, kur Kristus vienmēr visus atgriež, arī tos, kuri nomaldījušies. Zēns, ko pārņēmušas konvulsijas un kurš putas spļaudams vārtās pa zemi izbrīnīta pūļa priekšā. Un viņa tēvs, kurš saķēris Jēzu, nelaiž Viņu vaļā, lūdzot atbrīvot dēlu no velna apsēstības. Ar šādu dramatisku aprakstu šodien iesākas Evaņģēlija lasījums.

Pāvests aplūkoja katru tā punktu – klātesošo skaļā tērzēšana, Jēzus ierašanās, klusums, kas pamazām iestājas pūlī, nemiera pārņemtais tēvs, kurš atdalās no pūļa un pret jebkādu cerību cer uz Jēzu. Un Jēzus, kuru saviļņo šī tēva kristālskaidrā ticība, izdzen ļauno garu un ar maigumu noliecas pār šķietami mirušo zēnu un palīdz tam piecelties:

„Viss šis haoss, šī diskusija beidzas ar žestu: Jēzus pieliecas pie zēna. Šie Jēzus žesti liek domāt. Dziedinādams un iedams pie tautas, Jēzus izdziedināto nekad nepamet vienu. Viņš nav kāds maģijas piekopējs, vai burvis. Katram Viņš palīdz atgriezties savā vietā, neatstāj to ceļā vienu. Un šie Kunga žesti ir tik skaisti!”

Lūk, mācība: Jēzus vienmēr mums palīdz atgriezties mājās, nekad neatstāj ceļā vienus. Pāvests atgādināja, ka Evaņģēlijā šādu žestu ir papilnam. Lācara augšāmcelšanās, dzīvība, kas tiek atgriezta Jaira meitiņai un atraitnes bērnam. Arī pazudušo avi Viņš atgriež ganāmpulkā, un pazaudēto drahmu sievietei:

„Jēzus nav nokāpis vienīgi no debesīm, Viņš ir arī tautas dēls. Jēzus ir apsolījums, kas dots tautai un Viņa identitāti veido arī piederība šai tautai, kas kopš Ābrama iet pretim apsolījumam. Un šie Jēzus žesti mums māca, ka katra dziedināšana, katra piedošana vienmēr liek mums atgriezties pie mūsu tautas, kas ir Baznīca”.

Jēzus vienmēr piedod un Viņa žesti kļūst arī revolucionāri, vai pat nesaprotami, kad Viņa piedošana sasniedz tos, kas ir attālinājušies pārāk tālu, kā muitnieki Matejs, vai Zakejs. Bez tam, Jēzus piedodams, vienmēr palīdz atgriezties mājās. „Jēzu nav iespējams saprast bez Dieva tautas,” teica pāvests. Citējot un pārfrāzējot Pāvila VI vārdus, viņš apgalvoja, ka ir absurdi mīlēt Kristu bez Baznīcas, klausīt Kristu, bet ne Baznīcu, sekot Kristum Baznīcas malā. „Kristus un Baznīca ir vienoti, un ikreiz, kad Kristus aicina kādu personu, Viņš ieved to Baznīcā,” turpināja Francisks:

„Šie Jēzus lielā maiguma žesti liek saprast lūk ko: ka mūsu doktrīna, teiksim tā, jeb mūsu sekošana Kristum, nav ideja, bet gan nemitīga palikšana mājās. Un ja pastāv iespēja, ka ikviens no mums varētu atstāt mājas grēka, vai kļūdas dēļ, Dievs zina, ka pestīšana nozīmē atgriešanos mājās – atgriešanos ar Jēzu Baznīcā. Tie ir maiguma žesti. Tādā veidā, katru individuāli, Kungs mūs aicina pie savas tautas, savā ģimenē, pie mūsu mātes, svētās Baznīcas. Padomāsim par šiem Jēzus žestiem!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta