Svētā Valentīna dienas svinības Vatikānā

Vai ir iespējams būt uzticīgiem visas dzīves garumā? Kā pārvarēt bailes pateikt „jā” vārdu? Kur meklēt laimīgas laulības dzīves atslēgu? Kā kāzu svinības padarīt par patiesiem svētkiem? – šos jautājumus Svētā Valentīna dienā pāvestam uzdeva saderinātie. Piektdien, 14. februārī, Svētā Pētera laukumā pulcējās vairāk nekā 25 tk. jauniešu no 30 pasaules valstīm. Viņi ieradās uz tikšanos ar Svēto tēvu, lai svinētu Mīlestības svētkus. Saderināto atmiņas par to, kā viņi viens otru atrada, par viņu pirmo tikšanos, par pirmo skūpstu, bildinājumu, kā arī liecības par Dieva darbību viņu dzīvē, mijās ar dziesmām un dejām, ko izpildīja krāsainos tērpos ģērbušies pieci pāri. Visos stāstos izskanēja aicinājums nebanalizēt mīlestību, jo tā ir cēla un skaista dāvana. Atbildot uz pirmo jautājumu par to, kā pārvarēt bailes pateikt „jā” vārdu uz mūžu, pāvests mudināja saderinātos ik dienas pilnībā uzticēties Kungam Jēzum un lūgt, lai Viņš vairo viņu mīlestību. Laimīgas laulības kritērijs nav tikai tās ilgums, kopā nodzīvotie daudzie gadi, bet tās kvalitāte.

Francisks aicināja pārdomāt, ko mēs saprotam ar vārdu „mīlestība”. Vai mīlestība ir tikai jūtas, psihofiziskais stāvoklis? Mīlestība ir attiecības – viņš uzsvēra. Līdz ar to, tā var augt un aizvien vairāk padziļināties. Laulības dzīvi Svētais tēvs salīdzināja ar mājas celšanu uz stipriem pamatiem – nevis uz pārejošo emociju smiltīm, bet uz patiesās mīlestības klints. Šādas mīlestības avots ir Dievs. Šajā darbā jāiesaistās abiem laulātajiem. Viņu mājām jākļūst par mīlestības, palīdzības, cerības un atbalsta vietu. Laulātie ir aicināti lūgt palīdzību no Kunga, jo Dievs patiesi nemitīgi atjauno un stiprina viņu mīlestību. Turklāt Viņš to stiprina vēl vairāk, kad ģimene aug kopā ar bērniem.

Kāds cits saderināto pāris pieļāva, ka dzīvot kopā ir skaisti. Tas sagādā prieku, taču reizē tas ir arī izaicinājums. Mums ir nemitīgi jāmācās mīlēt. Šajā sakarā abi jaunieši lūdza Svētajam tēvam padomu, kā dzīvot laulībā, jo noteikti pastāv savs „stils”, noteikti var runāt par ikdienas garīgumu. Atbildot, pāvests sniedza trīs atslēgas vārdus: „Vai drīkstu?”, „paldies” un „piedod!”. Viņš norādīja, ka kopdzīve ir māksla. Tas ir skaists ceļš, bet, pa to ejot, jāievēro savi noteikumi. „Vispirms jāiemācās vienmēr uzdot jautājumu: Vai drīkstu? Vai drīkstu to darīt? Vai tev patiktu, ka mēs tā darītu, ka tā audzinātu bērnus? Vai gribi šovakar kaut kur iziet? Tātad, lūgt atļauju nozīmē prast pieklājīgi ienākt citu cilvēku dzīvē. Tas nav viegli. Nav viegli” – sacīja pāvests. Francisks piebilda, ka patiesu mīlestību neuzspiež ar varu. Mīlestības māsa ir pieklājība. Tā palīdz saglabāt mīlestību. Svarīgi ir prast arī pateikties. Mēs to mācām saviem bērniem, bet paši nereti aizmirstam. Svarīgi vienmēr apzināties, ka otrs cilvēks ir Dieva dāvana. Tāpēc esam aicināti teikt „paldies” Dievam un viens otram. Trešais atslēgas vārds ir „piedod”. Mēs visi daudzreiz kļūdāmies. No tā nevaram izvairīties, taču ir būtiski, lai mēs nenosodītu otru un nemēģinātu sevi instinktīvi attaisnot, bet lai iemācītos lūgt piedošanu. „Piedod par to, ka pacēlu balsi! Piedod, ka nepasveicināju! Piedod, ka nokavēju! Piedod, ka šonedēļ par daudz klusēju vai biju par daudz pļāpīgs un nemācēju ieklausīties! Piedod, ka aizmirsu!” Pāvests atgādināja, ka arī tādā veidā ģimene attīstās. Visi zinām, ka nav perfektu ģimeņu, nav perfektu vīru, nav perfektu sievu. Visi esam grēcinieki. Tāpēc nekad nenoslēgsim dienu, nepalūguši piedošanu un neizlīguši. Ja iemācīsimies to darīt, tad tāda laulība pastāvēs – sacīja Svētais tēvs.

Trešais saderināto pāris, kas gatavojas noslēgt laulību pēc dažiem mēnešiem, jautāja Franciskam padomu, ko darīt, lai kāzas būtu skaistas. Pāvests ieteica censties pēc tā, lai viņu laulības būtu nevis laicīgi, bet kristīgi svētki. Viņš uzsvēra, ka prieka visdziļākais avots ir Kunga Jēzus klātbūtne. Viņš ir tas, kurš sniedz „labo vīnu”. Svētku galds, ziedi, skaists apģērbs, fotografēšanās – tās, protams, ir svarīgas lietas. Taču būtiski lai šīs ārējās zīmes palīdzētu mums saskatīt pašu galveno, proti, Kunga svētību un Viņa klātbūtni. Dievs svētī laulāto mīlestību. Tieši tanī meklējams patiesā prieka avots.

Saderinātie ieradās uz tikšanos ar Svēto tēvu ne tikai, lai klausītos viņa padomos, bet arī, lai kopā lūgtos. Saiets norisinājās patiesā prieka atmosfērā un dziļā dvēseles sakopotībā. Arhibīskaps Vinčenco Palja, sagaidot pāvestu, savā uzrunā atgādināja, ka svētais Valentīns bija 4. gadsimta Terni bīskaps, kurš 14. februārī Romā nomira mocekļa nāvē. Viņš kļuva par saderināto aizbildni, jo palīdzēja kādai jaunai kristietei un pagānu karavīram apprecēties. Notikums izraisīja tik plašu rezonansi, ka arī citi jaunieši steidzās pie bīskapa Valentīna pēc palīdzības.

J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta