Vai ir iespējams būt uzticīgiem visas dzīves garumā? Kā pārvarēt bailes pateikt „jā”
vārdu? Kur meklēt laimīgas laulības dzīves atslēgu? Kā kāzu svinības padarīt par patiesiem
svētkiem? – šos jautājumus Svētā Valentīna dienā pāvestam uzdeva saderinātie. Piektdien,
14. februārī, Svētā Pētera laukumā pulcējās vairāk nekā 25 tk. jauniešu no 30 pasaules
valstīm. Viņi ieradās uz tikšanos ar Svēto tēvu, lai svinētu Mīlestības svētkus. Saderināto
atmiņas par to, kā viņi viens otru atrada, par viņu pirmo tikšanos, par pirmo skūpstu,
bildinājumu, kā arī liecības par Dieva darbību viņu dzīvē, mijās ar dziesmām un dejām,
ko izpildīja krāsainos tērpos ģērbušies pieci pāri. Visos stāstos izskanēja aicinājums
nebanalizēt mīlestību, jo tā ir cēla un skaista dāvana. Atbildot uz pirmo jautājumu
par to, kā pārvarēt bailes pateikt „jā” vārdu uz mūžu, pāvests mudināja saderinātos
ik dienas pilnībā uzticēties Kungam Jēzum un lūgt, lai Viņš vairo viņu mīlestību.
Laimīgas laulības kritērijs nav tikai tās ilgums, kopā nodzīvotie daudzie gadi, bet
tās kvalitāte.
Francisks aicināja pārdomāt, ko mēs saprotam ar vārdu „mīlestība”.
Vai mīlestība ir tikai jūtas, psihofiziskais stāvoklis? Mīlestība ir attiecības –
viņš uzsvēra. Līdz ar to, tā var augt un aizvien vairāk padziļināties. Laulības dzīvi
Svētais tēvs salīdzināja ar mājas celšanu uz stipriem pamatiem – nevis uz pārejošo
emociju smiltīm, bet uz patiesās mīlestības klints. Šādas mīlestības avots ir Dievs.
Šajā darbā jāiesaistās abiem laulātajiem. Viņu mājām jākļūst par mīlestības, palīdzības,
cerības un atbalsta vietu. Laulātie ir aicināti lūgt palīdzību no Kunga, jo Dievs
patiesi nemitīgi atjauno un stiprina viņu mīlestību. Turklāt Viņš to stiprina vēl
vairāk, kad ģimene aug kopā ar bērniem.
Kāds cits saderināto pāris pieļāva,
ka dzīvot kopā ir skaisti. Tas sagādā prieku, taču reizē tas ir arī izaicinājums.
Mums ir nemitīgi jāmācās mīlēt. Šajā sakarā abi jaunieši lūdza Svētajam tēvam padomu,
kā dzīvot laulībā, jo noteikti pastāv savs „stils”, noteikti var runāt par ikdienas
garīgumu. Atbildot, pāvests sniedza trīs atslēgas vārdus: „Vai drīkstu?”, „paldies”
un „piedod!”. Viņš norādīja, ka kopdzīve ir māksla. Tas ir skaists ceļš, bet, pa to
ejot, jāievēro savi noteikumi. „Vispirms jāiemācās vienmēr uzdot jautājumu: Vai drīkstu?
Vai drīkstu to darīt? Vai tev patiktu, ka mēs tā darītu, ka tā audzinātu bērnus?
Vai gribi šovakar kaut kur iziet? Tātad, lūgt atļauju nozīmē prast pieklājīgi ienākt
citu cilvēku dzīvē. Tas nav viegli. Nav viegli” – sacīja pāvests. Francisks piebilda,
ka patiesu mīlestību neuzspiež ar varu. Mīlestības māsa ir pieklājība. Tā palīdz saglabāt
mīlestību. Svarīgi ir prast arī pateikties. Mēs to mācām saviem bērniem, bet paši
nereti aizmirstam. Svarīgi vienmēr apzināties, ka otrs cilvēks ir Dieva dāvana. Tāpēc
esam aicināti teikt „paldies” Dievam un viens otram. Trešais atslēgas vārds ir „piedod”.
Mēs visi daudzreiz kļūdāmies. No tā nevaram izvairīties, taču ir būtiski, lai mēs
nenosodītu otru un nemēģinātu sevi instinktīvi attaisnot, bet lai iemācītos lūgt piedošanu.
„Piedod par to, ka pacēlu balsi! Piedod, ka nepasveicināju! Piedod, ka nokavēju! Piedod,
ka šonedēļ par daudz klusēju vai biju par daudz pļāpīgs un nemācēju ieklausīties!
Piedod, ka aizmirsu!” Pāvests atgādināja, ka arī tādā veidā ģimene attīstās. Visi
zinām, ka nav perfektu ģimeņu, nav perfektu vīru, nav perfektu sievu. Visi esam grēcinieki.
Tāpēc nekad nenoslēgsim dienu, nepalūguši piedošanu un neizlīguši. Ja iemācīsimies
to darīt, tad tāda laulība pastāvēs – sacīja Svētais tēvs.
Trešais saderināto
pāris, kas gatavojas noslēgt laulību pēc dažiem mēnešiem, jautāja Franciskam padomu,
ko darīt, lai kāzas būtu skaistas. Pāvests ieteica censties pēc tā, lai viņu laulības
būtu nevis laicīgi, bet kristīgi svētki. Viņš uzsvēra, ka prieka visdziļākais avots
ir Kunga Jēzus klātbūtne. Viņš ir tas, kurš sniedz „labo vīnu”. Svētku galds, ziedi,
skaists apģērbs, fotografēšanās – tās, protams, ir svarīgas lietas. Taču būtiski lai
šīs ārējās zīmes palīdzētu mums saskatīt pašu galveno, proti, Kunga svētību un Viņa
klātbūtni. Dievs svētī laulāto mīlestību. Tieši tanī meklējams patiesā prieka avots.
Saderinātie ieradās uz tikšanos ar Svēto tēvu ne tikai, lai klausītos viņa
padomos, bet arī, lai kopā lūgtos. Saiets norisinājās patiesā prieka atmosfērā un
dziļā dvēseles sakopotībā. Arhibīskaps Vinčenco Palja, sagaidot pāvestu, savā uzrunā
atgādināja, ka svētais Valentīns bija 4. gadsimta Terni bīskaps, kurš 14. februārī
Romā nomira mocekļa nāvē. Viņš kļuva par saderināto aizbildni, jo palīdzēja kādai
jaunai kristietei un pagānu karavīram apprecēties. Notikums izraisīja tik plašu rezonansi,
ka arī citi jaunieši steidzās pie bīskapa Valentīna pēc palīdzības.
J. Evertovskis
/ VR Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta