Euharistija ir liela dāvana. Tāpēc ir ļoti svarīgi svētdien doties uz Svēto Misi –
piedalīties tajā, lai ne tikai lūgtos, bet, lai saņemtu Komūniju. Katru reizi, kad
svinam šo sakramentu, mēs piedalāmies Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumā
– sacīja pāvests Euharistijas tematam veltītajā katehēzes mācībā. Uz trešdienas vispārējo
audienci Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos Francisks aicināja lūgt Kungu,
lai Vissvētākais Sakraments turpina uzturēt dzīvu Viņa klātbūtni Baznīcā un veido
mūsu kopienas mīlestībā un vienotībā pēc paša Dieva sirds. Svētais tēvs mudināja klātesošos
vienmēr ņemt aktīvu dalību Euharistijā, smelties tās bagātībā un pateikties Kungam
par šo dāvanu. Sveicot Tuvo Austrumu svētceļniekus, pāvests atgādināja, ka sekot Kungam
nozīmē iziet no sevis un dāvāt savu dzīvi Dievam un līdzcilvēkiem.
Euharistija
kopā ar Kristību un Iestiprināšanu veido kristīgās iniciācijas sakramentus. Tā ir
šīs iniciācijas kodols. Euharistija ir mīlestības sakraments un izejas punkts autentiskai
ticībai, vienotībai un liecināšanai – sacīja Francisks. Viņš paskaidroja, ka altāris,
kas atrodas centrā, vedina mūs domāt par mielastu. Uz altāra novietotais krusts norāda,
ka upurēts tiek Kristus upuris. Viņš, Jēzus, ir garīgā barība, ko mēs saņemam zem
maizes un vīna zīmēm. Ambona, kas atrodas blakus altārim, ir vieta, no kuras tiek
pasludināts Dieva vārds. Tas nozīmē, ka ticīgie pulcējas kopā, lai klausītos, ko Kungs
saka caur Svētajiem Rakstiem. Tātad, tie saņem arī Viņa vārda barību. Vārds un Maize
kļūst par vienu veselu – norādīja Svētais tēvs. Tāpat bija Pēdējo Vakariņu laikā,
kur Jēzus pateicās Tēvam par Viņa mīlestību un žēlsirdību. Vārds „Euharistija” tulkojumā
no grieķu valodas nozīmē „pateicība”. Tā ir vislielākā pateicība Tēvam, kurš mūs tik
ļoti mīlēja, ka deva mums savu Dēlu. Jēzus, kurš ir īsts Dievs un īsts cilvēks, iedibināja
Euharistiju Pēdējo Vakariņu laikā, lai darītu mūžīgi klātesošu savu upuri uz krusta.
Euharistija ir kaut kas vairāk nekā mielasts. Tā ir Kristus Pashas upura piemiņa.
Jēzus Lieldienu noslēpums ir cilvēces pestīšanas centrālais noslēpums. Pāvests paskaidroja,
ka „piemiņa” tomēr nav tikai pagātnes notikumu atcere. Katrreiz, kad svinam šo sakramentu,
mēs piedalāmies Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumā. „Piemiņa” ir Dieva
brīnumdarbu sludināšana. Svinot Euharistiju, Baznīca piemin Jēzus Lieldienu upuri,
kurš kļūst patiesi klātesošs tagadnē. Katru reizi, kad notiek šī svinēšana, norisinās
mūsu pestīšanas darbs. Euharistija ir Dieva pestīšanas darba virsotne. Kungs Jēzus,
kļūstot par mūsu barību, izlej pār mums visu savu mīlestību un žēlsirdību, un tādā
veidā atjauno mūsu sirdi, mūsu dzīvi un mūsu attiecības ar Dievu un līdzcilvēkiem.
Tādēļ, runājot par šo sakramentu, mēs sakām „pieņemt Svēto Komūniju” vai „iet pie
Komūnijas”. Ņemot dalību Euharistijas mielastā, Svētais Gars savā spēkā mūs tik dziļi
vieno ar Kristu, ka jau kopš šī mirkļa varam baudīt vienotību ar Tēvu, ko kopā ar
visiem svētajiem pilnībā baudīsim Debesīs, kad redzēsim Dievu vaigu vaigā.
„Dārgie
draugi, nekad nespēsim pietiekoši pateikties Kungam par Euharistijas dāvanu!”, sacīja
Francisks. „Tā ir tik liela dāvana, ka ir ļoti svarīgi iet svētdienās uz Misi – iet
uz Misi, lai ne tikai lūgtos, bet lai pieņemtu Komūniju, šo maizi, kas ir Jēzus Kristus
miesa. Viņš dāvā mums pestīšanu, piedod mums un vieno mūs ar Tēvu. Tas ir skaisti.
Katru svētdienu mēs ejam uz Misi, jo tā ir Kunga augšāmcelšanās diena. Tāpēc svētdiena
mums ir tik ļoti svarīga. Pateicoties Euharistijai, mums ir šī sajūta, ka piederam
Baznīcai, Dieva tautai, Dieva miesai, Jēzum Kristum”.
Katehēzes noslēgumā
pāvests aicināja lūgties, lai, pateicoties Vissvētākajam Sakramentam, vairojas mūsu
kopienās un draudzēs mīlestība un lai tās nostiprinās vienotībā. Francisks atgādināja,
ka ir svarīgi, lai bērni labi sagatavotos Pirmajai Svētajai Komūnijai, jo tas ir ļoti
svarīgs solis ceļā uz piederību Jēzum Kristum.
Vispārējās audiences beigās
Svētais tēvs izteica līdzjūtību Toskānas reģiona un Romas iedzīvotājiem, kuri cieš
no spēcīgo lietavu izraisītajām sekām. Viņš aicināja visus lūgties un atbalstīt cietušos
ar saviem pūliņiem, solidaritāti un mīlestību. Diezgan spēcīgs lietus Romā nolija
arī šodien, iesākoties vispārējai audiencei. Laika apstākļu dēļ slimnieki šoreiz pulcējās
nevis Svētā Pētera laukumā, zem klajas debess, bet Pāvila VI zālē, kur bija novietots
lielais ekrāns. Pāvests viņus mudināja pieņemt krustu garīgā vienotībā ar Jēzus sirdi.
Tā kā Baznīca šodien svin jaunavas un mocekles, Svētās Agatas, liturģiskās piemiņas
svētkus, tad jauniešiem Francisks vēlēja, lai viņi apzinātos šķīstības un jaunavības
tikuma nozīmi. Savukārt jaunlaulātos mudināja izprast un novērtēt sievietes lomu ģimenē.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce
uz Vatikāna Radio obligāta