Konsekrētā dzīve ir tikšanās ar Jēzu Kristu

Konsekrētajām personām ir jāizstaro prieks un atvērtība, nevis stingrība un noslēgtība. No vecākās paaudzes saņemto pieredzi un dzīves gudrību nevajadzētu ieslēgt muzejā, bet izmantot to mūsdienu pasaules izaicinājumu pārvarēšanai. Par to pāvests runāja Svētās Mises sprediķī. Svētdien, 2. februārī, Vispasaules konsekrēto personu dienā, Svētā Pētera bazilikā Francisks vadīja dievkalpojumu. Tas iesākās ar procesiju, kurā 50 klosterbrāļi un māsas nesa aizdegtas sveces. Jēzus prezentācijas svētnīcā svētki tiek saukti arī par tikšanās svētkiem, – sacīja pāvests. – Tie ir Jēzus tikšanās ar savu tautu svētki. Šī evaņģēliskā stāsta gaismā paraudzīsimies uz konsekrēto dzīvi kā uz tikšanos ar Kristu. Viņš, Marijas un Jāzepa nests, nāk pie mums, un mēs, Svētā Gara vadīti, ejam pie Viņa. Centrā ir Kristus. Viņš ir visa sākums. Viņš aicina mūs uz svētnīcu, uz Baznīcu, kur varam Viņu satikt, pieņemt, apkamt. Jēzus tiekas ar mums Baznīcā caur reliģisko institūtu harizmu. Vērts ir padomāt par mūsu aicinājuma nozīmi.

Katrs kristietis caur Kristības sakramentu ir aicināts ziedot savu dzīvi Dievam. Tomēr šo ziedošanos īpašā veidā izdzīvo reliģisko institūtu locekļi, kuri caur saliktajiem svētsolījumiem pilnībā pieder Dievam, – teica pāvests, uzrunājot ticīgos Svētā Pētera laukumā. Apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» Svētais tēvs uzsvēra, ka konsekrētās personas nes Kristus gaismu šīs pasaules tumsā, visur tur, kur zūd cerība.

Konsekrētās personas ir Dieva zīmes dažādās dzīves sfērās. Tās ir ieraugs, kas palīdz veidot taisnīgāku un brālīgāku sabiedrību. Šādā veidā izprasta un izdzīvota Dievam veltītā dzīve atklājās tāda, kāda tā patiesībā ir – Dieva dāvana. «Katra konsekrētā persona ir dāvana Dieva tautai, kas atrodas ceļā. Tāpēc arī šodien ir vajadzīga šādu personu klātbūtne, kas stiprina un atjauno evaņģelizācijas, kristīgās audzināšanas un žēlsirdības darbu, mudina uz kontemplatīvo lūgšanu, atbalsta jauniešu un ģimeņu garīgo formāciju, kā arī veicina taisnīgumu un mieru cilvēces ģimenē,» sacīja Francisks.

Šajā kontekstā pāvests aicināja ticīgos aizdomāties par to, kas notiktu, ja Baznīcā pietrūktu klostermāsu. «Aizdomāsimies, kas notiktu, ja nebūtu klostermāsu. Ja nebūtu garīgo māsu slimnīcās, misijās un skolās? Padomājiet par Baznīcu bez klostermāsām... Nē, tas nav iespējams! Viņas ir dāvana, spēks, kas ved uz priekšu visu Dieva tautu. Tās ir brīnišķīgas sievietes. Viņas ziedo savu dzīvi Dievam un nes Viņa vēsti. Baznīcai un pasaulei ir vajadzīga Dieva mīlestības un žēlsirdības liecība. Konsekrētās personas, mūki un mūķenes liecina par Dieva mīlestību, ar savu dzīvi sludina, ka Dievs ir žēlsirdīgs.»

Uzrunas noslēgumā Francisks atgādināja, ka 2015. gads būs veltīts konsekrētajai dzīvei. Jau vēstīts, ka 2013. gada 29. novembrī, tiekoties ar reliģisko institūtu ģenerālpriekšnieku apvienības 82. asamblejas dalībniekiem, pāvests paziņoja, ka 2015. gads būs veltīts konsekrētajai dzīvei. Šī ziņa tika uzņemta ir lielu prieku.

Svētais tēvs atgādināja, ka svētdien Itālijā tiek atzīmēta Dzīvības diena. Šogad tās tēma «Radīt nākotni». Viņš uzsvēra, ka katrs bērns ir dāvana vecākiem un sabiedrībai. Lai katrs no mums jūtas aicināts mīlēt dzīvību un kalpot tai, teica pāvests, uzrunājot ticīgos, kuri, neskatoties uz stipro lietu, bija ieradušies Svētā Pētera laukumā, lai ieklausītos viņa vārdos un saņemtu svētību. Francisks apliecināja savu garīgo tuvumu Lacio un Toskānas apgabala iedzīvotājiem, kuri cieš no lietavu izraisītajiem plūdiem. «Lai nekad nepietrūkst mūsu konkrētas solidaritātes, palīdzības,» – aicināja pāvests. Sestdien, 1. februārī, viņš piezvanīja kādam prāvestam, kurš pastorālo darbu veic vienā no Romas nomalē esošajām draudzēm, kas īpaši cietusi plūdos.

S. Krivteža / VR