Nepazaudēt grēka izjūtu!

„Ja pazaudēsim Dieva izjūtu, tad vissmagākais grēks mums šķitīs tikai nieks,” teica pāvests piektdienas rīta Svētajā Misē. Francisks norādīja, ka tad, kad Dieva klātbūtne cilvēku vidū mazinās, zūd grēka izjūta. Tad var notikt, ka par mūsu kristīgo viduvējību nākas samaksāt citiem. Pāvests aicināja lūgt no Dieva žēlastību, lai mūsos nekad nemazinās Viņa valstības klātbūtne. Smags grēks, piemēram, laulības pārkāpšana, pārvēršas tikai par „problēmu, ko atrisināt”. Homīlijā Francisks runāja par ķēniņa Dāvida izdarīto izvēli. Dāvids iekāro sava ģenerāļa Ūrijas sievu Batsebu, un pašu ģenerāli aizsūta pirmajās cīņas rindās, lai tas ietu bojā. Dāvids būtībā izdara slepkavību. Pie tam, laulības pārkāpšana un slepkavība viņu pārāk nesatricina. „Dāvids ir izdarījis smagu grēku, bet viņš to neuztver kā grēku,” secina pāvests. Dāvidam nenāk prātā lūgt piedošanu. Tas, par ko viņš domā, ir „kā šo situāciju atrisināt?”

„Mums visiem var notikt līdzīgas lietas. Visi esam grēcinieki un visi esam kārdināti. Kārdināšana ir kā ikdienas maize. Ja kāds no mums teiktu: „Bet es nekad neesmu ticis kārdināts,” tas nozīmē, ka esi vai nu ķerubs, vai muļķis, vai ne? Nav nekas neparasts, ka dzīvē notiek cīņa un velns nerimstas, viņš vēlas uzvaru. Taču vissmagākā problēma šai Svēto Rakstu lasījumā nav tik daudz kārdināšana un grēks pret devīto bausli, bet gan tas, kā Dāvids izturas pēc tam. Un Dāvids šeit nerunā par grēku, viņš runā par problēmu, ko vēlas atrisināt. Tā ir zīme! Kad Dieva valstība mazinās, kad Dieva valstības sāk pietrūkt, tad viena no zīmēm, kas par to liecina, ir grēka izjūtas zaudēšana”.

Ik dienas, skaitot lūgšanu „Tēvs mūsu”, mēs lūdzam Dievam „Lai nāk Tava valstība!” Pāvests paskaidroja, ka tas nozīmē, „lai pieaug Tava valstība!”. Taču tad, kad zaudēta tiek grēka izjūta, mēs pazaudējam arī Dieva valstības izjūtu un tās vietā stājas „visvarena antropoloģiska vīzija”. Tā nozīmē, ka nu varu darīt visu:

„Cilvēka vara Dieva godības vietā! Tā ir kā ikdienas maize. Tāpēc katru dienu jālūdzas „Lai nāk Tava valstība!” – „lai pieaug Tava valstība!”, jo pestīšana nenāks no mūsu viltībām, no mūsu stūrgalvības, no mūsu gudrības, kārtojot lietas. Pestīšana nāks no Dieva žēlastības un no ikdienas treniņa šo žēlastību pielietot kristīgajā dzīvē”.

„Vislielākais grēks mūsdienās ir tas, ka cilvēki ir pazaudējuši grēka izjūtu,” pāvests Francisks citēja šo Pija XII frāzi. Pāvests pievērsās Ūrijam, nevainīgam cilvēkam, ko viņa ķēniņš sava grēka dēļ nosūtīja nāvē. Francisks teica, ka Ūrija kļūst par visu mūsu neizsūdzētās iedomības upuru simbolu:

„Es jums atzīstos, ka ikreiz, redzot šīs netaisnības, šo cilvēcisko iedomību, arī tad, kad redzu, ka man pašam draud šīs briesmas – briesmas pazaudēt grēka izjūtu, man par labu tad nāk padomāt par daudzajiem Ūrijām, kas ir bijuši vēsturē, par daudzajiem Ūrijām, kuri arī šodien cieš no mūsu kristīgās viduvējības, kad mēs pazaudējam grēka izjūtu, kad ļaujam krist Dieva valstībai… Viņi ir mūsu neatzīto grēku mocekļi. Šodien nāks par labu palūgties par mums pašiem, lai Kungs mums vienmēr dod žēlastību nepazaudēt grēka izjūtu, lai mūsos nemazinās valstība. Noliksim arī garīgu ziedu uz šo mūsdienu Ūriju kapiem. Viņi ir samaksājuši par pašpārliecināto grēkiem – par to kristiešu grēkiem, kas jūtas par sevi tik droši”.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta