„Ja pazaudēsim Dieva izjūtu, tad vissmagākais grēks mums šķitīs tikai nieks,” teica
pāvests piektdienas rīta Svētajā Misē. Francisks norādīja, ka tad, kad Dieva klātbūtne
cilvēku vidū mazinās, zūd grēka izjūta. Tad var notikt, ka par mūsu kristīgo viduvējību
nākas samaksāt citiem. Pāvests aicināja lūgt no Dieva žēlastību, lai mūsos nekad nemazinās
Viņa valstības klātbūtne. Smags grēks, piemēram, laulības pārkāpšana, pārvēršas tikai
par „problēmu, ko atrisināt”. Homīlijā Francisks runāja par ķēniņa Dāvida izdarīto
izvēli. Dāvids iekāro sava ģenerāļa Ūrijas sievu Batsebu, un pašu ģenerāli aizsūta
pirmajās cīņas rindās, lai tas ietu bojā. Dāvids būtībā izdara slepkavību. Pie tam,
laulības pārkāpšana un slepkavība viņu pārāk nesatricina. „Dāvids ir izdarījis smagu
grēku, bet viņš to neuztver kā grēku,” secina pāvests. Dāvidam nenāk prātā lūgt piedošanu.
Tas, par ko viņš domā, ir „kā šo situāciju atrisināt?”
„Mums visiem var notikt
līdzīgas lietas. Visi esam grēcinieki un visi esam kārdināti. Kārdināšana ir kā ikdienas
maize. Ja kāds no mums teiktu: „Bet es nekad neesmu ticis kārdināts,” tas nozīmē,
ka esi vai nu ķerubs, vai muļķis, vai ne? Nav nekas neparasts, ka dzīvē notiek cīņa
un velns nerimstas, viņš vēlas uzvaru. Taču vissmagākā problēma šai Svēto Rakstu lasījumā
nav tik daudz kārdināšana un grēks pret devīto bausli, bet gan tas, kā Dāvids izturas
pēc tam. Un Dāvids šeit nerunā par grēku, viņš runā par problēmu, ko vēlas atrisināt.
Tā ir zīme! Kad Dieva valstība mazinās, kad Dieva valstības sāk pietrūkt, tad viena
no zīmēm, kas par to liecina, ir grēka izjūtas zaudēšana”.
Ik dienas, skaitot
lūgšanu „Tēvs mūsu”, mēs lūdzam Dievam „Lai nāk Tava valstība!” Pāvests paskaidroja,
ka tas nozīmē, „lai pieaug Tava valstība!”. Taču tad, kad zaudēta tiek grēka izjūta,
mēs pazaudējam arī Dieva valstības izjūtu un tās vietā stājas „visvarena antropoloģiska
vīzija”. Tā nozīmē, ka nu varu darīt visu:
„Cilvēka vara Dieva godības vietā!
Tā ir kā ikdienas maize. Tāpēc katru dienu jālūdzas „Lai nāk Tava valstība!” – „lai
pieaug Tava valstība!”, jo pestīšana nenāks no mūsu viltībām, no mūsu stūrgalvības,
no mūsu gudrības, kārtojot lietas. Pestīšana nāks no Dieva žēlastības un no ikdienas
treniņa šo žēlastību pielietot kristīgajā dzīvē”.
„Vislielākais grēks mūsdienās
ir tas, ka cilvēki ir pazaudējuši grēka izjūtu,” pāvests Francisks citēja šo Pija
XII frāzi. Pāvests pievērsās Ūrijam, nevainīgam cilvēkam, ko viņa ķēniņš sava grēka
dēļ nosūtīja nāvē. Francisks teica, ka Ūrija kļūst par visu mūsu neizsūdzētās iedomības
upuru simbolu:
„Es jums atzīstos, ka ikreiz, redzot šīs netaisnības, šo cilvēcisko
iedomību, arī tad, kad redzu, ka man pašam draud šīs briesmas – briesmas pazaudēt
grēka izjūtu, man par labu tad nāk padomāt par daudzajiem Ūrijām, kas ir bijuši vēsturē,
par daudzajiem Ūrijām, kuri arī šodien cieš no mūsu kristīgās viduvējības, kad mēs
pazaudējam grēka izjūtu, kad ļaujam krist Dieva valstībai… Viņi ir mūsu neatzīto grēku
mocekļi. Šodien nāks par labu palūgties par mums pašiem, lai Kungs mums vienmēr dod
žēlastību nepazaudēt grēka izjūtu, lai mūsos nemazinās valstība. Noliksim arī garīgu
ziedu uz šo mūsdienu Ūriju kapiem. Viņi ir samaksājuši par pašpārliecināto grēkiem
– par to kristiešu grēkiem, kas jūtas par sevi tik droši”.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta