Iestiprināšana – Kristības žēlastības piepildījums

Vai mums patiesi rūp, lai mūsu bērni saņemtu ne tikai Kristības, bet arī Iestiprināšanas sakramentu? – šo jautājumu uzdeva Francisks, uzrunājot 29. janvārī Svētā Pētera laukumā sapulcējušos trešdienas vispārējās audiences dalībniekus. Trešajā katehēzes mācībā par sakramentiem pāvests pievērsās Iestiprināšanai. Tieši pateicoties Iestiprināšanas sakramentā saņemtajam īpašajam Svētā Gara spēkam, mēs, kristieši, varam drosmīgi apliecināt Kristus vārdu un nekad nekaunēties no krusta. Svētais tēvs uzsvēra, ka Dievs nemitīgi rūpējas par mums un veido mūs pēc sava Dēla attēla, lai mēs spētu mīlēt tāpat kā mīl Viņš. Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests aicināja bieži piesaukt Svēto Garu, lai Viņš pārveido mūsu dzīvi. Pāvests atgādināja, ka Iestiprināšanas sakraments kopā ar Kristību un Euharistiju veido kristīgās iniciācijas sakramentu vienību. Šie trīs sakramenti ievada mūs kristīgajā dzīvē. Ar iegremdēšanu Kristības ūdenī mēs tiekam guldīti Kristus nāvē, no kurienes iznākam, augšāmceļoties kopā ar Viņu, kā jauna radība. Atbrīvoti no grēka, mēs kļūstam Dieva bērni un tiekam iekļauti Baznīcā. Pateicoties Iestiprināšanas sakramentam, Kristības žēlastība sasniedz savu pilnību. Savukārt Euharistija, kas ir visas kristīgās dzīves avots un virsotne, noslēdz ievadīšanu kristīgajā dzīvē.

Francisks paskaidroja, ka tādēļ senatnē visi trīs sakramenti tika svinēti kopā, noslēdzoties katehumenātam. Parasti tas notika Lieldienu vigīlijas naktī. Tādā veidā tika apzīmogots formācijas ceļš, kas varēja ilgt pat vairākus gadus.

Iestiprināšanas sakramentu sauc par „hrizmāciju” jeb svaidīšanu ar svēto eļļu. Tādā veidā tiek labāk izcelta Svētā Gara dāvanas nozīme. Šī sakramenta rezultāts ir īpaša Svētā Gara dāvāšana. Balstoties uz Katoliskās Baznīcas katehismu (1303), pāvests uzskaitīja Iestiprināšanas sekas. Iestiprināšana ļauj pieaugt un padziļināties Kristības žēlastībai: tā ciešāk vieno mūs ar Kristu, dara pilnīgāku mūsu saikni ar Baznīcu, piešķir mums īpašu Svētā Gara spēku, lai mēs spētu izplatīt un aizstāvēt ticību ar vārdiem un darbiem kā īsti Kristus liecinieki, lai mēs drosmīgi apliecinātu Kristus vārdu un lai nekad nekaunētos no Krusta.

„Tieši tāpēc ir svarīgi rūpēties, lai mūsu bērni, mūsu pusaudži saņemtu šo sakramentu”, uzsvēra Francisks. „Mēs taču visi rūpējamies, lai viņi tiktu nokristīti, un tas ir labi, vai ne? Tomēr varbūt pietiekoši nerūpējamies par to, lai viņi saņemtu Iestiprināšanas sakramentu? Tad viņi paliek pusceļā un nesaņem Svēto Garu, kas ir tik ļoti svarīgi kristīgajā dzīvē, jo dod mums spēku iet uz priekšu. Katrs mazliet padomāsim: vai mums patiesi rūp, lai mūsu bērni saņemtu Iestiprināšanu? Tas ir svarīgi. Ja jums mājās ir bērni, kuri jau ir sasnieguši attiecīgu vecumu un nav to vēl saņēmuši, tad dariet visu iespējamo, lai pabeigtu kristīgās iniciācijas procesu un lai viņi saņemtu Svētā Gara spēku. Tas ir svarīgi!” Francisks piebilda, ka, protams, svarīga ir arī laba sagatavošanās, kas palīdzēs viņiem izveidot dziļāku personīgāku saiti ar Kristu un atmodinās piederības Baznīcai izjūtu.

Katehēzes mācībā pāvests atgādināja, ka Iestiprināšana, tāpat kā citi sakramenti, ir nevis cilvēku, bet Dieva darbs. Dievs par mums rūpējas un veido mūs pēc sava Dēla attēla. Viņš apveltī mūs ar septiņām sava Gara dāvanām, kas pavada mūs visas dzīves garumā. Šīs dāvanas ir: gudrība, saprāts, padoms, spēks, zinību dāvana, dievbijība un Dieva bijāšana. Francisks norādīja, ka, noslēdzot katehēžu ciklu par sakramentiem, viņš pievērsīsies Svētā Gara dāvanām. Noslēgumā viņš atzina, ka ir ļoti svarīgi pieņemt Svēto Garu savā sirdī un ļaut, lai Viņš darbojas. Tad pats Kristus ir klātesošs mūsu dzīvē un darbojas mūsos. Caur mums pats Kristus lūdzas, piedod, ielej cerību, sniedz mierinājumu, kalpo brāļiem, atbalsta trūkumcietējus, stiprina vienotību un sēj mieru.

Vispārējās audiences beigās apsveica jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, atgādinot, ka 31. janvārī Baznīca atzīmēs izcilā jauniešu audzinātāja, Svētā Jāņa Bosko liturģiskās piemiņas dienu. Jauniešiem Francisks novēlēja, lai šis tēvs un skolotājs pavada viņus studiju ceļā, slimniekus mudināja nezaudēt cerību pat vissmagāko ciešanu brīžos, bet jaunlaulātos – bērnu audzināšanā sekot viņa mīlestības paraugam.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta