2014-01-28 19:46:37

Slavēšanas lūgšana mūs dara auglīgus


„Slavēšanas lūgšana mūs dara auglīgus,” apgalvoja pāvests Francisks otrdienas rīta Svētajā Misē. Komentējot Svēto Rakstu lasījumu par Dāvida priecīgo deju Kungam, pāvests atzīmēja, ka tad, ja krītam formalitātē, mūsu lūgšana kļūst auksta un sterila. „Dāvids no visa spēka dejoja Kunga priekšā”. Vadoties pēc šī gaviļu pilnā attēla, kas rodams Samuela 2. grāmatā, pāvests atgādināja, ka visa Dieva tauta svinēja svētkus, jo Derības šķirsts atgriezās mājās. Dāvida slavas dziesma lika viņam pilnībā atraisīties un dejot Kunga priekšā no visa sava spēka. „Tā bija slavēšanas lūgšana,” norādīja Francisks. Viņš pastāstīja, ka lasot šo fragmentu, domās pievērsies arī Sārai, kura, pēc tam, kad dzemdēja Īzaku, izsaucās: „Kungs man lika dejot no prieka!” Šī vecā sieviete, tāpat kā jaunais Dāvids, dejoja Kunga priekšā.

Pāvests atzīmēja, ka ir viegli saprast lūgšanu, kurā no Kunga kaut ko prasām, arī tādu lūgšanu, kurā Viņam pateicamies. Arī adorācijas lūgšanu saprast nav grūti. Taču slavēšanas lūgšanu atstājam novārtā, tā mums tik spontāni nenāk:

„Bet, tēvs, tā ir priekš tādiem, kas iestājušies kustībā „Atjaunotne Svētajā Garā”, ne jau priekš visiem kristiešiem!” Nē, slavēšanas lūgšana ir kristīgā lūgšana visiem mums! Svētajā Misē, katru dienu, kad dziedam „Svēts…” Šī ir slavēšanas lūgšana: slavējam Dievu par Viņa lielumu, jo Viņš ir liels! Un sakām Viņam skaistas lietas, jo mums patīk, lai tā būtu. „Bet, tēvs, es neesmu uz to spējīgs… Man vajag… „ Bet tu taču esi spējīgs aurot, kad tava iemīļotā komanda iesit bumbu vārtos, bet neesi spējīgs dziedāt slavas dziesmu Kungam? Kaut nedaudz atraisīties, lai to dziedātu? Slavēt Dievu neko nemaksā! Neprasīsim, neteiksim tikai „paldies”, bet slavēsim!”

Pāvests piebilda, ka ir jālūdzas no visas sirds. Tas ir taisnības akts, jo Viņš ir liels! Viņš ir mūsu Dievs! Dāvids bija tik laimīgs, jo atgriezās šķirsts, atgriezās Kungs: arī viss viņa ķermenis lūdzās šai dejā:

„Šodien varam uzdot skaistu jautājumu: „Bet kā izskatīsies mana slavēšanas lūgšana? Vai es protu slavēt Kungu? Vai protu slavēt Kungu, vai arī tad, kad skaitu „Gods Dievam”, vai „Svēts”, daru to tikai ar muti, nevis ar visu savu sirdi? Ko man, dejojot, saka Dāvids? Un Sāra, kad viņa dejo no prieka? Kad Dāvids ienāk pilsētā, sākas svētki!”

Pāvests norādīja, ka slavēšanas prieks mūs ved uz svētku prieku. Uz ģimenes svētkiem. Svētais tēvs atgādināja, ka tad, kad Dāvids atgriežas pilī, ķēniņa Saula meita Mikala viņam pārmet un prasa, vai viņam nav kauns par to, ka dejojis šādā veidā visu priekšā – viņš, kas ir karalis. Mikala Dāvidu noniecina:

„Gribu pajautāt – cik reizes mēs savā sirdī noniecinām labus cilvēkus, labus cilvēkus, kuri slavē Dievu kā viņi māk, spontāni, jo viņi varbūt ir mazāk izglītoti, viņi neseko formālai attieksmei? Noniecināšana… Bībelē teikts, ka Mikala par to palika sterila visu savu dzīvi! Ko Dieva Vārds šeit grib mums sacīt? To, ka prieks, slavēšanas lūgšana ir auglīgi! Sāra dejoja savas auglības lielajā brīdī, deviņdesmit gadu vecumā! Auglība, ko mums dod Dieva slavēšana, beznosacījumu slavēšana! Tas vīrietis, vai tā sieviete, kas slavē Kungu, kas lūdzas, slavējot Kungu, kas lūdzoties „Gods Dievam”, paliek līksmi to sakot, kas, dziedot „Svēts” Svētajā Misē tik ļoti priecājas to dziedot, ir auglīgi vīrietis un sieviete.”

Pāvests, savukārt, brīdināja, ka tie, kas aizveras aukstas, izvērtētas lūgšanas formalitātē, var nokļūt tādā pašā stāvoklī kā Mikala, proti, savas formalitātes sterilitātē. Pāvests aicināja iztēloties Dāvidu, kas dejo no visa sava spēka Kunga priekšā, un padomāt, cik skaisti ir veltīt Dievam slavēšanas lūgšanu. Francisks aicināja atkārtot šodien dzirdētos 23. Psalma vārdus: Jūs, vārti, paceliet savas palodas, un topiet augstākas jūs, mūžsenās durvis, lai ieiet var godības Karalis. Kas ir šis godības Karalis? Debespulku Kungs – Viņš pats ir godības Karalis.”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta







All the contents on this site are copyrighted ©.