„Komunikācija autentiskas tikšanās kultūras kalpojumam” – tas ir pāvesta Franciska
vēstījuma 48. Pasaules Sociālo komunikāciju dienā temats. Šogad tā tiks atzīmēta 1.
jūnijā. Savukārt jau sv. Franciska no Sales liturģiskās piemiņas dienas priekšvakarā
Vatikānā notika dokumenta prezentācija. Vēstījuma atslēgas vārdi: komunikācija, digitālā
pasaule, cilvēciskais tuvums, dialogs, tikšanās skaistums. Pāvests uzsver, ka komunikācija
ir vairāk cilvēcisks nekā tehnoloģisks ieguvums. Kas digitālajā vidē palīdz mums augt
cilvēcībā un savstarpējā sapratnē? Kā komunikācija var kalpot autentiskai tikšanās
kultūrai? Ko kristietim nozīme satikt otru cilvēku pēc Evaņģēlija parauga? Kā neskatoties
uz saviem trūkumiem un grēkiem varam būt patiesi tuvi citiem cilvēkiem? Kā cilvēciskais
tuvums var izpausties interneta un digitālo tehnoloģiju vidē? – tie ir jautājumi,
uz kuriem atradīsim atbildes Franciska vēstījumā. Svētais tēvs atgādina, ka svarīgi
nebūt pasīviem sociālajos tīklos. Atvērt baznīcu durvis nozīmē atvērt tās arī digitālajā
pasaulē, būt līdzās cilvēkiem un palīdzēt viņiem atklāt ticības un tikšanās ar Kristu
skaistumu.
Pasaule, kurā šodien dzīvojam, kļūst aizvien „mazāka” – atzīst
pāvests. Tāpēc varētu likties, ka nav nemaz tik grūti būt tuviem cits citam. Mūs tuvina
transportlīdzekļu un sociālās komunikācijas tehnoloģiju attīstība. Globalizācija padara
mūs savstarpēji atkarīgus. Tai pat laikā cilvēcē manāmas lielas šķelšanās un nevienlīdzība.
Dažreiz pietiek pastaigāt pa kādas pilsētas ielām, lai redzētu kontrastus starp tiem,
kuri dzīvo uz ietvēm, un skaistajiem, spoži izgaismotajiem, veikalu skatlogiem. Mēs
esam pie tā tik ļoti pieraduši, ka tas mūs vairs neaizskar! – saka Francisks. Taču
pasauli nospiež atstumtība, marģinalizācija, nabadzība un konflikti, kur sajaucas
ekonomiskie, politiskie, ideoloģiskie un, diemžēl, arī reliģiskie iemesli. Šajā kontekstā
mediji var mums palīdzēt kļūt savstarpēji tuvākiem un no jauna saskatīt savstarpējās
vienotības, solidaritātes un atbildības nozīmi. Šķelšanās mūrus pārvarēsim tikai tad,
ja būsim gatavi klausīties un cits no cita mācīties. Svētais tēvs ierasto perspektīvu
apgriež otrādi un piebilst, ka, lai veidotu tikšanās kultūru, jāprot ne tikai dot,
bet arī saņemt no citiem. Mediji šai ziņā var daudz līdzēt.
Internets ir laba
lieta, tā ir Dieva dāvana – apliecina Francisks. Tai pat laikā pastāv dažas problēmas,
proti, informācijas ātrums pārsniedz mūsu domāšanas un spriešanas spēju, reizēm traucējot
izteikties apdomīgi un korekti. Viedokļu dažādība, kas ir bagātība, var mūs novest
pie noslēgšanās tādas informācijas rāmjos, kas atbilst tikai mūsu personīgajām gaidām
un idejām vai noteiktām politiskām un ekonomiskām interesēm. Vide, kur notiek komunikācija,
var mums palīdzēt augt vai arī var mūs dezorientēt. Tieksme uzturēt virtuālos kontaktus
var beigties ar norobežošanos no sev tuviem cilvēkiem vai ar to atstumšanu, kuriem
nav pieejas sociālajiem tīkliem. Šie ierobežojumi ir reāli, tomēr tie neattaisno sociālo
mediju atmešanu. Tie drīzāk atgādina, ka komunikācija ir vairāk cilvēcisks nekā tehnoloģisks
ieguvums – raksta pāvests.
Iztirzājot iepriekš izvirzītos jautājumus, Francisks
mudina jauno tehnoloģiju lietotājus būt savaldīgiem un saglabāt mieru, atrast laiku
klusumam, lai spētu ieklausīties, un būt pacietīgiem, lai saprastu citus. Viņš aicina
novērtēt arī kristietības iedvesmotās cēlās vērtības – saskatīt cilvēkā personu, apzināties
laulības un ģimenes cieņu, prast atšķirt reliģisko sfēru no politiskās, būt solidāriem
un ņemt vērā cita labumu. Tie ir ieteikumi, kas mums palīdzēs arī digitālajā pasaulē
būt aizvien cilvēcīgākiem un pieaugt savstarpējā sapratnē.
Lai atbildētu uz
jautājumu, kā komunikācija var kalpot patiesai tikšanās kultūrai, pāvests pievēršas
Evaņģēlijā atrodamajam jautājumam: „Kas ir mans tuvākais?” (Lk 10, 29). Šis jautājums
ļauj uzlūkot komunikāciju caur cilvēciskās tuvības prizmu. Kā mēs varam paust savu
tuvību, izmantojot sociālās komunikācijas līdzekļus? Svētais tēvs rod atbildi līdzībā
par Labo samarieti. Tā māca, ka nepietiek otru cilvēku uzskatīt tikai par savu tuvāko,
bet ir svarīgi, lai es pats kļūtu tuvākais otram cilvēkam.
Vēstījumā Pasaules
Sociālo komunikāciju dienā Francisks māca, ka nepietiek staigāt pa digitālās pasaules
ceļiem, tas ir, būt vienkārši „online” režīmā, bet ir nepieciešams izdzīvot patiesu
tikšanos ar citiem. Mēs nevaram dzīvot vieni paši, noslēgti sevī. Mums jāmīl un jābūt
mīlētiem. Mums vajadzīgs maigums. Skaisto, labo un patieso vēl nenodrošina komunikācijas
stratēģijas. Mediju pasaulei nevar būt svešas cilvēces rūpes. Digitālajiem tīkliem
jākļūst par īstas cilvēcības vietu. Mediju neitralitāte ir tikai šķietama. Tikai tas,
kurš komunicējas, ieliekot šajā darbībā visu sevi, var kļūt par patiesu atskaites
punktu. Tas nozīmē, ka esam aicināti nebūt pasīviem arī mediju pasaulē. Kā kristieši,
pateicoties jaunajām tehnoloģijām, varam aizsniegt eksistenciālās perifērijas.
Dokumentā
pāvests kārtējo reizi atgādina, ka viņš dod priekšroku Baznīcai, kura piedzīvo neveiksmes,
bet iziet ielās, nekā Baznīcai, kas ir slima, jo ir pašpietiekama un ērti iekārojusies.
Francisks aicina Baznīcu doties pasaules ceļos – tur, kur cilvēki dzīvo. Starp šiem
ceļiem ir arī digitālie ceļi, uz kuriem atrodas daudz ievainotu cilvēku, kuri slāpst
pēc pestīšanas un cerības. Pateicoties globālajam tīmeklim, kristīgā vēsts var aizsniegt
„zemes robežas” (Apd 1, 8). Svētais tēvs mudina atvērt baznīcu durvis arī digitālajā
vidē un palīdzēt mūsdienu cilvēkiem atklāt ticības un tikšanās ar Kristu skaistumu.
Baznīcai jāprot sasildīt sirdis.
Vēstījuma noslēgumā pāvests atgādina, ka
sniegt kristīgo liecību, nenozīmē veikt bombardēšanu ar kristīgām ziņām. Lai liecinātu,
vispirms jābūt gatavam atdot visu sevi citiem, ziedot sevi citu labā, veltīt savu
laiku un spēkus pacietīgai diskusijai, vienmēr respektējot otru cilvēku. Tas nozīmē
atbildēt otra cilvēka jautājumiem un šaubām patiesības un dzīves jēgas meklējumu ceļā.
Lai saprastu mūsdienu cilvēku gaidas, šaubas un cerības, un piedāvātu viņiem Kristu,
kurš nomira un augšāmcēlās, lai mūs atpestītu, nepieciešams iemācīties veidot dialogu
ar citiem. Tas ir izaicinājums, kas prasa no mums iekšējo dziļumu, uzmanību un garīgo
iejūtīgumu. Veidot dialogu nenozīmē atteikties no savām idejām un ieražām. Tas nozīmē
būt pārliecinātam, ka otram ir sakāms kaut kas labs, un uzklausīt viņa viedokli un
viņa piedāvājumus. „Nebīstieties kļūt par digitālās teritorijas pilsoņiem! Baznīcas
uzmanība un klātbūtne komunikāciju pasaulē ir svarīga, lai veidotu dialogu ar mūsdienu
cilvēku un vestu viņu pie Kristus” – dokumenta noslēgumā raksta Francisks.
J.
Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna
Radio obligāta