Kristiešu vienotības avots ir Kristus

Katra kristīgā kopiena ir aicināta ar prieku atzīt visas tās Dieva dāvanas, kas ir citās kopienās – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Tā kā šī ir Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, tad 22. janvāra katehēzes mācību Francisks veltīja vienotības tematam. Lūgšanu nedēļas moto: „Vai Kristus ir sadalīts?” Svētais tēvs uzsvēra, ka Kristus ir savstarpējās komūnijas un vienotības, nevis šķelšanās avots. Visu ticīgo kopīgie elementi ir Kristība un krusts.

Pāvests apliecināja, ka Kristus, protams, nav sadalīts, un ar sāpēm atzina, ka pastāv šķelšanās starp ticīgajiem, kuri apliecina Kristus vārdu. Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību ir ļoti vērtīga garīga iniciatīva – viņš uzsvēra. Tā pastāv jau vairāk nekā 100 gadus. Runa ir par laiku, kas tiek veltīts lūgšanai par kristiešu vienotību saskaņā ar paša Kristus gribu: „Lai visi būtu viens” (Jņ 17, 21). Katru gadu kāda ekumeniskā grupa Baznīcas Ekumeniskās padomes un Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes vadībā piedāvā tematu un sagatavo palīgmateriālus šai nedēļai. Šogad to darīja Kanādas kristieši.

Komentējot lūgšanu nedēļas tematu, Francisks atzina, ka šķelšanās kristiešu starpā ir skandāls. Jau sv. Pāvila laikā, tie, kuri apliecināja Kristu, diemžēl, izmantoja Viņa vārdu, lai atdalītos cits no cita un šķeltos savā starpā (sal. 1 Kor 1, 12). Taču Kristus vārds, īstenībā, ir vienotības, nevis šķelšanās avots – uzsvēra Francisks. Viņš ieradās pasaulē, lai mūs vienotu, nevis, lai šķeltu. Kristība un krusts ir centrālie un kopīgie Kristus mācekļu elementi. Turpretī šķelšanās vājina ticamību un mazina mūsu evaņģelizācijas darba efektivitāti. Tas saistās ar risku, ka Kristus krusts varētu zaudēt savu ietekmi (sal. 1 Kor 1, 17).

Apustulis Pāvils norāj korintiešus par to, ka viņi strīdas, un reizē slavē Kungu „par žēlastību”, kas viņiem dota Jēzū Kristū. „Jo Viņā jūs visā kļuvāt bagāti: katrā mācībā un ikvienā atziņā” (1 Kor 1, 4-5). Francisks atgādināja, ka šie vārdi nav tikai formalitāte, bet zīme tam, ka pirmais, ko viņš saskata, ir Dieva dāvanas. Par tām Pāvils no sirds priecājas. Arī mēs esam aicināti sekot apustuļa paraugam, proti, ar prieku atzīt visas tās dāvanas, ar ko Dievs ir apveltījis citām kopienām piederīgos kristiešus. Neskatoties uz ciešanām, ko rada joprojām pastāvošās šķelšanās, mēs varam pieņemt Pāvila vārdus kā aicinājumu no sirds priecāties par citiem dotajām Dieva dāvanām. Tas ir skaisti, ka varam saskatīt šīs dāvanas un atrast citos to, kas mums ir vajadzīgs – kaut ko, ko mēs varētu saņemt kā dāvanu no saviem brāļiem un māsām. Kanādas kristieši mudina dažādu konfesiju ticīgos iet viens otram pretī un tikties, lai saprastu, ko katra kopiena šoreiz varētu nevis cita citai dot, bet saņemt viena no otras – paskaidroja pāvests, piebilstot, ka tas prasa pazemību, domāšanu un nemitīgu atgriešanos.

Vispārējās audiences noslēgumā Francisks vērsās pie klātesošajiem ar speciālu aicinājumu sakarā ar Šveicē notiekošo starptautisko konferenci par mieru Sīrijā. Konference Montrē sākās trešdien, 22. janvārī. Tai sekos Ženēvas sarunas. Pāvests apliecina, ka lūdzas, lai Kungs uzrunā visu tikšanās dalībnieku sirdis, lai viņi, tiecoties tikai pēc aizvien lielāka pārbaudījumu skartās Sīrijas tautas labuma, netaupītu pūliņus un steidzami panāktu vardarbības un konflikta beigas. Sīrijas tautai Svētais tēvs novēlēja izlēmīgi iet pa izlīgšanas, saskaņas un atjaunotnes ceļu, un saskatīt citam citā nevis ienaidnieku vai konkurentu, bet brāli, ko var pieņemt un apskaut.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta