Atšķirt to, kas nāk no Dieva, un kas nenāk no Dieva

„Atvērt sirdi, lai klausītos Jēzu, nevis viltus praviešus,” šāds vadmotīvs caurvija pāvesta Franciska sprediķi otrdienas rīta Svētajā Misē. Šorīt, pēc aizvadītajiem svētku pasākumiem, viņš atsāka savas homīlijas, svinot rīta dievkalpojumu Svētās Martas nama kapelā. Francisks atzīmēja, ka kristietis prot būt nomodā pār savu sirdi, lai saprastu to, kas nāk no Dieva un to, kas no viltus praviešiem. „Jēzus ceļš ir kalpošanas un pazemības ceļš,” uzsvēra pāvests. Tas ir ceļš, pa kuru jāiet visiem kristiešiem. Savu sprediķi Francisks attīstīja, vadoties pēc apustuļa Jāņa pamudinājuma „Palieciet Kungā!” Tas ir dzīves padoms, ko apustulis atgādina neatlaidīgā veidā. Lai paliktu Kungā, viņš norāda, ka ir jāpazīst sava sirds. Tāpēc Jānis aicina neticēt katram garam, bet tos pārbaudīt.

Pāvests piebilda, ka ir nepieciešams veikt garu izšķirošanu, lai saprastu, vai kāda lieta mums palīdz palikt Kungā, vai arī attālina no Viņa. Francisks atgādināja, ka mūsu sirdī vienmēr ir vēlmes, gribēšanas, domas. Taču ir jāpajautā, vai tās ir no Kunga, vai arī tādas, kas no Viņa attālina. Pāvests teica:

„Ja tas atbilst Kunga līnijai, tad viss ir labi, bet ja ne… Pārbaudiet garus, lai uzzinātu, vai tie patiešām nāk no Dieva, jo daudzi viltus pravieši ir ienākuši pasaulē. Pravieši, vai pravietojumi, vai piedāvājumi: „Es vēlos darīt to un to!” Taču tas tevi neved pie Kunga, bet gan attālina no Viņa. Tāpēc ir nepieciešams uzmanīties. Kristietis ir vīrietis, vai sieviete, kas prot būt nomodā pār savu sirdi. Un mūsu sirds bieži vien ar daudzām lietām, kas nāk un iet, šķiet tirgus, kur var atrast visu … Taču nē! Ir jābūt gudriem un jāatšķir – tas ir no Kunga, bet tas nē, lai paliktu Kungā”.

Kāds tad ir kritērijs, lai saprastu, vai kāda lieta nāk no Kristus, vai arī no antikrista? „Svētajam Jānim,” apgalvoja pāvests, „ir skaidra, vienkārša ideja: „Katrs gars, kas atzīst Jēzu Kristu, kurš ir atnācis miesā, ir no Dieva. Katrs gars, kurš neatzīst Jēzu, nav no Dieva. Tas ir antikrista gars.” Bet, ko nozīmē „atzīt, ka Vārds ir atnācis miesā?” Francisks paskaidroja, ka tas nozīmē atzīt Jēzus Kristus ceļu, atzīt, ka Viņš, būdams Dievs, ir pazemojies līdz pat nāvei krustā. Svētais tēvs norādīja:

„Tas ir Jēzus Kristus ceļš: pazemināšanās, pazemība, arī ļaušana sevi pazemot. Ja kāda doma, kāda vēlēšanās ved tevi pa šo pazemības, pazemināšanās, kalpošanas citiem ceļu, tad tā ir no Jēzus. Bet ja tevi ved pa pašpietiekamības, liekulības, lepnības, abstraktas domas ceļu, tad tas nav no Jēzus. Padomāsim par Jēzus kārdināšanu tuksnesī: visi trīs piedāvājumi, ar kuriem velns vēršas pie Jēzus, ir piedāvājumi, kuru mērķis bija attālināt Viņu no šī ceļa, no kalpošanas, pazemības, pazemošanās, tuvākmīlestības ceļa. Taču tuvākmīlestību Viņš izrādīja ar savu dzīvi, vai ne? Trim kārdināšanām Jēzus saka „nē”: „Nē, tas nav mans ceļš!””

Pāvests aicina visus kristiešus padomāt, kas notiek mūsu sirdī. Lai izvērtētu garus, padomāt par ko domājam un ko jūtam, ko vēlamies. Vai es pārbaudu to, ko domāju, ko gribu, ko vēlos, vai ņemu visu, kas tiek piedāvāts?

„Daudzas reizes mūsu sirds ir ceļš, pa kuru staigā visi… Tā ir jāpārbauda! Vai vienmēr izvēlos lietas, kas nāk no Dieva? Vai pazīstu tās, kas nāk no Dieva? Vai zinu īsto kritēriju, lai atšķirtu manas domas, manas vēlēšanās? Padomāsim par to un neaizmirsīsim, ka kritērijs ir Vārda Iemiesošanās. Vārds ir atnācis miesā. Tas ir Jēzus Kristus! Jēzus Kristus, kas ir tapis cilvēks, par cilvēku tapušais Dievs ir pazeminājies, pazemojies mīlestības dēļ, lai kalpotu visiem mums. Un apustulis Jānis mums piešķir šo žēlastību saprast, kas notiek mūsu sirdī, un būt apveltītiem ar gudrību, lai atšķirtu to, kas nāk no Dieva un to, kas nenāk no Dieva”.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta