V. Alberti: "Pāvests Francisks norāda uz to, kas traucē likumībai un brālīgumam"

„Lai pretotos vienaldzībai, ko rada individuālisms, pāvests Francisks cenšas definēt ceļu, kas ved pie kopējā labuma. Šis ceļš ir jābūvē uz sabiedriskās un brālīguma jēgas. Sociālajā skatījumā tas tiek veidots uz likumības,” izvērtējot jaunā pāvesta darbības pirmo gadu, saka filozofs Vittorio Alberti. Pontifikālās padomes „Taisnība un miers” loceklis atzīmē, ka pāvests Francisks savās uzrunās un žestos norāda arī uz to, kas traucē likumībai un brālīgumam. Tie ir korupcija un organizētā noziedzība, jeb likumības un brālīguma galvenie ienaidnieki. Savā vēstījumā 47. Pasaules miera dienai 2014. gada 1. janvārī pāvests teica, ka korupcija un organizētā noziedzība „smagi apvaino Dievu”.

Itāļu valstsvīrs un politiķis Frančesko De Gasperi savulaik ir apgalvojis, ka valstsvīram sevī ir jāiemieso labākie savas tautas tikumi. Mafijas nogalinātais tiesnesis Paolo Borsellino, savukārt, uzsvēra, ka valstsvīram ir jāizstaro nevis šķietami tikumi, bet viņam patiešām ir jābūt tikumīgam cilvēkam. „Tie ir jēdzieni, kas balstās uz institūciju respektu, kur pateicoties indivīdu un visa kolektīva attiecībām, varētu nodrošināt mieru,” intervijā Vatikāna radio teica Vittorio Alberti. Tāpēc, kā ir ievērojis filozofs, pāvests Francisks cenšas atjaunot brālīguma un likumības jēgu, un izskaust visu, kas to pakļauj krīzei egoisma vārdā. „Taču brālīgums,” skaidro Vittorio Alberti, „nav vis kādas ārējas labestības izrādīšana, bet ir intelektuāls izaicinājums atzīt otru cilvēku, atvērt savas mentalitātes apvārsni. Būtībā tas ir aicinājums uz domas brīvību.”

Vēl būdams bīskaps Argentīnā, Bergoljo nosodīja korupciju, jo tā ir kā strutojoša brūce, kas saindē ekonomiku un politiku, un kas pakļauj briesmām daudzu cilvēku cieņu. Dieva tauta šādā situācijā nedrīkst ērti atlaisties atpūtas krēslā un skatīties, kas notiks. „Pāvests mums atgādina,” intervijā teica padomes „Taisnība un miers” pārstāvis, „ka vissmagākā problēma nav tikai ļaunums, bet arī to cilvēku attieksme, kas vienaldzīgi noraugās un neko nedara.” Pāvests vienaldzību sauc par vislielāko nabadzību. Kristieši nedrīkst prasīt tikai no citiem, lai tie kaut ko darītu, bet ir jādara arī pašiem.

Francisks šai pontifikāta laikā ir pakavējies arī pie kriminālajām organizācijām, kam ir reliģiskā saistība. „Tās slēpjas aiz Dieva, uzskata sevi par atsevišķu Baznīcu, izmanto kristīgo simboliku, reliģiskās procesijas. Tās domā, ka spēs attīrīt savu sirdsapziņu ar ziedojumiem, taču viņu rīcība nav savienojama ar Evaņģēliju,” apmeklējot Sicīliju, savulaik ir atgādinājis pāvests Jānis Pāvils II.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta