Raudzīties uz svētā Jāzepa piemēru – mudina pāvests savus līdzstrādniekus

21. decembrī, gaidāmo Ziemassvētku noskaņā, pāvests sveica savus tuvākos līdzstrādniekus – Romas kūrijas darbiniekus – kardinālus, bīskapus, priesterus, reliģiskos un reliģiskās, kā arī lajus, kas ikdienā strādā līdzās Svētajam tēvam. Francisks izmantoja izdevību, lai pateiktos par viņu darbu. Viņš atsevišķi pieminēja Vatikāna valsts jauno sekretāru Pjetro Parolinu, kurš nesen uzsāka darbu šai amatā un kuram, kā viņš atzīmēja, „ir nepieciešamas mūsu lūgšanas”. Svētais tēvs pie saviem darbiniekiem vērsās ar šādiem pateicības vārdiem:

„Šais pirmajos Ziemassvētkos Romas bīskapa kārtā, jūtu nepieciešamību teikt lielu „paldies” jums – gan visiem kopā kā darba kopienai, gan katram no jums personīgi. Pateicos par jūsu ikdienas kalpojumu – par rūpēm, uzcītību, radošo darbību, par darbu, kurš ne vienmēr ir ērts, strādājot birojā, uzklausot, salīdzinot, izvērtējot dažādas personības un kvalitātes savstarpējās cieņas garā.”

Īpaši atzinības vārdi tika veltīti tiem, kas šai laikā dodas pensijā. Francisks atzīmēja, ka bīskapi un priesteri, protams, nekad neaiziet pensijā, viņi tikai atstāj darbu kādā noteiktā iestādē. „Ir taisnīgi vairāk laika veltīt lūgšanām un dvēseļu aprūpei, sākot jau no savējās!” teica pāvests.

Francisks augstu novērtēja Romas kūrijā strādājošo darbinieku profesionalitāti un pašaizliedzību darbā. Profesionalitāte – tas nozīmē kompetenci, studijas, nemitīgu zināšanu atjaunošanu. Pāvests uzsvēra, ka tie ir nepieciešamie rekvizīti, lai strādātu kūrijā. Profesionalitāte noformējas un tiek iegūta laika gaitā, taču, lai tā noformētos un tiktu iegūta, ir nepieciešams labs pamats.

Vēl viens aspekts Romas kūrijas darbā ir kalpošana – kalpošana pāvestam un bīskapiem, universālajai Baznīcai un vietējām Baznīcām. Francisks teica, ka Romas kūrijā īpašā veidā var „ieelpot” šo divkāršo dimensiju – šo savstarpējo saistību starp universālo un vietējām Baznīcām. „Domāju, ka tā ir viena no skaistākajām pieredzēm tiem, kuri dzīvo un strādā Romā,” teica pāvests. Izdarot iepriekšteiktā kopsavilkumu, viņš piebilda:

„Ja trūkst profesionalitātes, tad notiek lēna nosliekšanās uz viduvējības pusi. Ikdienas prakse kļūst par klišejveida attiecībām un komunikatīvā saskarsme bez dzīvības rauga, kas nespēj veidot cēlus apvāršņus. No otras puses, ja attieksmē nav kalpojuma vietējām Baznīcām un to bīskapiem, tad kūrija izaug par struktūru, kas līdzinās smagai, birokrātiskai muitas iestādei, inspekciozai un inkvizitoriskai iestādei, kas neļauj darboties Svētajam Garam un augt Dieva tautai.”

Šīm divām kavalitātēm – profesionalitātei un kalpojumam, pāvests vēlējās pievienot vēl vienu, proti, dzīves svētumu. „Labi apzināmies, ka tā ir vissvarīgākā vērtību hierarhijā,” par šo kvalitāti teica Francisks. Viņš norādīja, ka tā ir arī darba, kalpošanas pamatā. „Vēlot teikt, ka šeit, Romas kūrijā, ir bijuši un ir svētie,” pāvests atzīmēja un paskaidroja, ka svētums nozīmē dzīvi, kas ir iegremdēta Svētajā Garā, tas nozīmē sirds atvērtību Dievam, nemitīgu lūgšanu, dziļu pazemību, brālīgu tuvākmīlestību attiecībās ar kolēģiem. Tas nozīmē arī apustulātu, diskrētu, uzticīgu pastorālo kalpošanu, ko vada dedzība un tiešs kontakts ar Dieva tautu. Svētums kūrijā nozīmē arī sirdsapziņas iebildumus. „Jā, sirdsapziņas iebildums pret tenkošanu,” uzsvēra Francisks. Viņš teica, ka kūrijā uz sirdsapziņas iebildumiem tiek likts liels uzsvars, taču to ir nepieciešams arī vienmēr ievērot. „Tenkas grauj attiecību kvalitāti ar cilvēkiem, grauj darba kvalitāti un atmosfēru,” vēlreiz atgādināja pāvests. Tuvo Ziemassvētku gaidās viņš aicināja raudzīties uz svētā Jāzepa piemēru, uz šo kluso un rūpīgo vīru, kurš atradās blakus Marijai un Bērnam Jēzum. „Šais Ziemassvētkos būsim garīgi tuvi Jāzepam. Tas mums visiem darīs labu!” sveiciena vietā teica pāvests.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta