Itāļu informācijas aģentūra vērtē politiskos notikumus Ukrainā
Turpinās politiskie nemieri Ukrainā. 11. decembra rītā Kijevas Maidan laukumā notika
Svētā Mise. To svinēja Ukrainas grieķu-katoļu bīskapi kā solidaritātes apliecinājumu
demonstrantiem. Šais dienās baznīcas ir atvērtas visu diennakti. Kā stāsta arhibīskaps
Svjatoslavs Ševčuks, tajās notiek īstas solidaritātes sacensības. Cilvēki rūpējas,
lai manifestantiem netrūktu siltu ēdienu un dzērienu. Laukumā atrodas arī vairāki
priesteri. Šeit ir uzslieta telts, kurā ierīkota kapela ar altāri, krucifiksu un ikonām.
Kā
notikumus Ukrainā vērtē itāļu mediji? Reliģiskās informācijas aģentūra SIR raksta:
„Gandrīz savādi ir redzēt Eiropas zvaigžņoto karogu, kas šais aukstajās naktīs plīvo
Kijevā, kā brīvības simbolu. Mēs bieži aizmirstam par to dziļo politisko motivāciju
un ideāliem, kas mūsu vecākajai paaudzei pēc II Pasaules kara lika parūpēties par
Eiropas integrāciju. Attēli, ko šais dienās redzam Ukrainā, to atgādina tik spēcīgā
veidā! Tie rosina mūs pamosties no letarģiskā miega, no liekulīgiem egoismiem, kuros
esam ieslīguši un cenšamies nogremdēt Eiropas Savienības sākotnējo plānu.”
Aģentūra
norāda, ka bez ekonomiskajiem noteikumiem, lielai ukraiņu tautas daļai pievienošanās
pakts Eiropas Savienībai nozīmē svarīgu politisko izvēli. „No atgūtās neatkarības
Ukraina ir nonākusi situācijā, kurā tā svārstās starp Krievijas vasaļvalsti un starp
progresīvu tuvošanos Eiropas Savienībai,” teikts SIR rakstā, kam dots nosaukums „Putina
spēlē Ukrainai ir būtiska loma.” Raksta autors Stefano Kostalli atzīmē, ka Krievijas
prezidents spēlē spēli, kas ir balstīta uz klasisko varas loģiku. „Kopš savas ievēlēšanas
no jauna, Putins intensīvi strādā, lai Maskavu atkal padarītu par globālu noteicēju,
kuras pozīcija spēj līdzināties pašreizējai ASV un Ķīnas pozīcijai, un kurai pieder
svarīga balss visos nozīmīgākajos starptautiskajos jautājumos,” teikts rakstā. Tajā
atgādināts, ka viens no instrumentiem, ko Krievijas prezidents izmanto šai savā stratēģijā,
ir nesen izveidotā brīvās apmaiņas zona starp Krieviju un dažām bijušajām PSRS republikām,
tādām kā Baltkrievija, Armēnija un Kazahstāna. Arī Ukrainai Kremļa plānos būtu jākļūst
par šādas politiskās „arhitektūras” daļu. Tādējādi tiktu radīts Eiropas Savienībai
konkurējošs ekonomiskais bloks, kurā Krievija figurētu kā galvenā akcionāre un kuras
mērķis būtu aizvien vairāk likt pieaugt Maskavas varai. „Skaidrs ir viens,” norādīts
komentārā, „tas, ka īstais spēlētājs neatrodas vis Kijevā, bet gan Maskavā.”
I.
Šteinerte/SIR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio
obligāta