2013-12-11 15:18:15

Itāļu informācijas aģentūra vērtē politiskos notikumus Ukrainā


Turpinās politiskie nemieri Ukrainā. 11. decembra rītā Kijevas Maidan laukumā notika Svētā Mise. To svinēja Ukrainas grieķu-katoļu bīskapi kā solidaritātes apliecinājumu demonstrantiem. Šais dienās baznīcas ir atvērtas visu diennakti. Kā stāsta arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks, tajās notiek īstas solidaritātes sacensības. Cilvēki rūpējas, lai manifestantiem netrūktu siltu ēdienu un dzērienu. Laukumā atrodas arī vairāki priesteri. Šeit ir uzslieta telts, kurā ierīkota kapela ar altāri, krucifiksu un ikonām.

Kā notikumus Ukrainā vērtē itāļu mediji? Reliģiskās informācijas aģentūra SIR raksta: „Gandrīz savādi ir redzēt Eiropas zvaigžņoto karogu, kas šais aukstajās naktīs plīvo Kijevā, kā brīvības simbolu. Mēs bieži aizmirstam par to dziļo politisko motivāciju un ideāliem, kas mūsu vecākajai paaudzei pēc II Pasaules kara lika parūpēties par Eiropas integrāciju. Attēli, ko šais dienās redzam Ukrainā, to atgādina tik spēcīgā veidā! Tie rosina mūs pamosties no letarģiskā miega, no liekulīgiem egoismiem, kuros esam ieslīguši un cenšamies nogremdēt Eiropas Savienības sākotnējo plānu.”

Aģentūra norāda, ka bez ekonomiskajiem noteikumiem, lielai ukraiņu tautas daļai pievienošanās pakts Eiropas Savienībai nozīmē svarīgu politisko izvēli. „No atgūtās neatkarības Ukraina ir nonākusi situācijā, kurā tā svārstās starp Krievijas vasaļvalsti un starp progresīvu tuvošanos Eiropas Savienībai,” teikts SIR rakstā, kam dots nosaukums „Putina spēlē Ukrainai ir būtiska loma.” Raksta autors Stefano Kostalli atzīmē, ka Krievijas prezidents spēlē spēli, kas ir balstīta uz klasisko varas loģiku. „Kopš savas ievēlēšanas no jauna, Putins intensīvi strādā, lai Maskavu atkal padarītu par globālu noteicēju, kuras pozīcija spēj līdzināties pašreizējai ASV un Ķīnas pozīcijai, un kurai pieder svarīga balss visos nozīmīgākajos starptautiskajos jautājumos,” teikts rakstā. Tajā atgādināts, ka viens no instrumentiem, ko Krievijas prezidents izmanto šai savā stratēģijā, ir nesen izveidotā brīvās apmaiņas zona starp Krieviju un dažām bijušajām PSRS republikām, tādām kā Baltkrievija, Armēnija un Kazahstāna. Arī Ukrainai Kremļa plānos būtu jākļūst par šādas politiskās „arhitektūras” daļu. Tādējādi tiktu radīts Eiropas Savienībai konkurējošs ekonomiskais bloks, kurā Krievija figurētu kā galvenā akcionāre un kuras mērķis būtu aizvien vairāk likt pieaugt Maskavas varai. „Skaidrs ir viens,” norādīts komentārā, „tas, ka īstais spēlētājs neatrodas vis Kijevā, bet gan Maskavā.”

I. Šteinerte/SIR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta







All the contents on this site are copyrighted ©.