Nebaidīties no Kunga mierinājuma!

„Kad Jēzus mums tuvojas, Viņš vienmēr atver durvis un dod mums cerību,” teica pāvests otrdienas rītā, svinot Svēto Misi. Francisks aicināja nebaidīties no Kunga mierinājuma, bet gan to lūgt un meklēt. Tas ir mierinājums, kas liek sajust Dieva maigumu. „Mieriniet, mieriniet manu tautu,” pāvests savu homīliju sāka, pakavējoties pie pravieša Isaja grāmatas, pie Izraeļa tautas mierinājuma grāmatas. Kungs tuvojas savai tautai, lai to mierinātu, lai dotu tai mieru. Pāvests atzīmēja, ka šis mierinājuma darbs ir tik spēcīgs, ka tas pārveido visas lietas.

Kungs paveic īstu rekreāciju: „Viņš liek atdzimt lietām. Un Baznīca nepagurst, sakot, ka šī rekreācija ir brīnišķīgāka par radīšanu. Kungs liek atdzimt visbrīnišķīgākajā veidā. Un tā Viņš apmeklē savu tautu: ar savu spēku liekot tai atdzimt. Dieva tautai vienmēr bija šī ideja, šī doma, ka Kungs nāks to apmeklēt. Atcerēsimies pēdējos Jāzepa vārdus saviem brāļiem: „Kad Kungs jūs apmeklēs, paņemiet sev līdzi manus kaulus”. Kungs apmeklēs savu tautu. Tā ir Izraeļa cerība. Viņš to apmeklēs ar šo mierinājumu”.

Pāvests piebilda, ka mierinājums ir visu lietu – gan universa, gan arī mūsu atjaunošana, pie tam, ne tikai vienu reizi, bet daudz reižu. Pāvests teica, ka šai Kunga veiktajai atjaunošanai piemīt divas dimensijas. Kad Kungs mums tuvojas, Viņš dod cerību. Kungs atjauno ar cerību. Viņš vienmēr atver mums durvis. Vienmēr! „Kungs durvis neaizver, bet tās atver,” atgādināja pāvests. Kungs ar savu tuvību dod mums cerību, cerību, kas kristieša dzīvei piešķir īstu spēku. Tā ir žēlastība un dāvana:

„Kad kristietis aizmirst cerību, vai vēl ļaunāk – to pazaudē, viņa dzīvei nav jēgas. It kā viņa dzīve atrastos mūra priekšā. Taču Kungs mūs mierina un mūs atjauno, ar cerību liekot iet uz priekšu. Viņš to dara arī ar īpašu tuvību mums katram, jo Kungs mierina savu tautu un mierina katru no mums. Šodienas lasījums beidzas tik skaisti: kā gans Viņš gana savu ganāmpulku, un ar savu roku to sapulcina, nes jērus sev uz krūtīm un maigi saved kopā avju mātes. Šis tēls atspoguļo Jēzus maigumu. Kungs mūs mierina ar maigumu.”

Francisks atgādināja, ka Dievs ir varens, ka Viņš nebaidās no maiguma. Viņš ir maigs, Viņš ierodas kā bērns, ir maziņš. Evaņģēlijā Jēzus saka: „Tāda ir Tēva griba, lai neviens no šiem mazajiem nepazūd!” Kunga acīs katrs no mums ir ļoti, ļoti svarīgs. Un Viņš izturas ar maigumu. Pāvests norādīja, ka tikai tā Viņš liek mums iet uz priekšu, piešķirot cerību. Tāds ir Jēzus galvenais darbs – 40 dienas pēc augšāmcelšanās un uzkāpšanas debesīs mierināt mācekļus, tuvoties un sniegt mierinājumu:

„Tuvoties un dot cerību, tuvoties ar maigumu. Bet padomāsim par maigumu, ar kādu Viņš izturējās pret apustuļiem, pret Magdalēnu, pret Emmausas mācekļiem. Viņš tuvojās ar maigumu: „Dod man ēst”. Savukārt, Tomam: „Ieliec savu pirkstu šeit, manos sānos.” Kungs vienmēr tāds ir. Tāds ir Kunga mierinājums. Lai Kungs mums visiem dod žēlastību nebaidīties no Viņa mierinājuma, būt atvērtiem: lūgt, meklēt, jo tikai mierinājums mums nesīs cerību un liks sajust Dieva Tēva maigumu!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta