Baznīcai vienmēr ir jābūt priecīgai kā Jēzus

„Baznīcai vienmēr ir jābūt priecīgai kā Jēzus,” teica pāvests šīrīta sprediķī. Dievkalpojumā Svētās Martas nama kapelā Francisks uzsvēra, ka Baznīca ir aicināta nodot Kunga prieku Viņa bērniem, prieku, kas dāvā patiesu mieru. Miers un prieks. Šie divi vārdi dominēja Svētā tēva homīlijā. Pirmajā Svēto Rakstu lasījumā, kas ņemts no Isaja grāmatas, ir pamanāma vēlēšanās pēc miera – vēlēšanās, kas piemīt mums visiem. „Tas ir miers, ko nesīs mums Mesija,” teica Francisks. Viņš piebilda, ka Evaņģēlija lasījumā, savukārt, varam pamanīt Jēzus dvēseli, Jēzus sirdi. Tā ir priecīga sirds:

„Mēs vienmēr domājam par Jēzu, kad Viņš sludināja, kad dziedināja, kad staigāja, gāja pa ielām, arī par Jēzu Pēdējo Vakariņu laikā… Taču ne īpaši esam raduši domāt par smaidošu, par priecīgu Jēzu. Jēzus bija prieka pilns: prieka pilns. Tai tuvības brīdī ar savu Tēvu Viņš līksmoja Svētajā Garā un slavēja Tēvu. Tieši Jēzus iekšējais noslēpums, attiecības ar Tēvu Svētajā Garā – tas ir Viņa iekšējais prieks, prieks, ko Viņš dod mums”.

Pāvests atzīmēja, ka šis prieks ir patiesais miers. Tas nav statisks, mierīgs prieks. „Nē,” uzsvēra Francisks, „kristīgais miers ir līksms miers, jo mūsu Kungs ir līksms. Viņš ir līksms arī tad, kad runā par Tēvu. Viņš tik ļoti mīl Tēvu, ka nevar nerunāt par Viņu ar prieku. Mūsu Dievs ir priecīgs. Un Jēzus ir vēlējies, lai priecīga būtu arī Viņa līgava – Baznīca.” Pāvests teica:

„Nav iespējams domāt par Baznīcu bez prieka, un Baznīcas prieks ir tieši šis: sludināt Jēzus Vārdu. Teikt: „Viņš ir Kungs. Mans Līgavainis ir Kungs. Viņš ir Dievs. Viņš mūs izglābj, Viņš iet kopā ar mums”. Un tas ir Baznīcas prieks, kas šai līgavas priekā kļūst māte. Pāvils VI teica: Baznīcas prieks ir evaņģelizēt, iet uz priekšu un runāt par savu Līgavaini, kā arī nodot šo prieku bērniem, ko viņa dzemdina un ko audzina”.

Pāvests piebilda, ka tādējādi kontemplējam mieru, par kuru runā Isajs. „Tas ir miers, kas mūs ļoti aizkustina, tas ir prieka un slavēšanas miers, miers, par kuru varam teikt, ka tas ir skaļš slavēšanas miers, auglīgs miers, kas ļauj dzemdēt jaunus bērnus,” ar šādu pārdomu starpniecību pāvests raksturoja Baznīcu. Viņš piebilda, ka šis ir miers, kas izriet no prieka, ko dod Vissvētās Trīsvienības slavēšana un evaņģelizācija, iešana pie tautām un vēstīšana par to, kas ir Jēzus. Pāvests akcentēja, ka Jēzus izsaka „dogmatisku deklarāciju”, apgalvodams „Tu esi nolēmis atklāties nevis gudrajiem, bet mazajiem”. Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs sacīja:

„Arī tik nopietnās lietās, kā šī, Jēzus ir priecīgs, Baznīca ir priecīga. Tai ir jābūt priecīgai! Arī savā atraitnībā – jo Baznīcai piemīt arī daļa no atraitnes, kura gaida atgriežamies savu Līgavaini – arī savā atraitnībā Baznīca priecājas cerībā. Lai Kungs mums visiem dod šo prieku, šo Jēzus prieku, slavējot Tēvu Svētajā Garā. Lai dod šo mūsu mātes Baznīcas prieku evaņģelizējot, sludinot viņas Līgavaini!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta