Pastāv pasaulīgās varas, kas vēlētos, lai ticība būtu privāta lieta

„Pastāv „pasaulīgās varas”, kas vēlētos, lai ticība būtu „privāta lieta”, šīrīta dievkalpojumā atzīmēja pāvests Francisks. Galējā cīņā starp Dievu un ļaunumu, par ko vēstīts šīsdienas liturģijā, pastāv intrigas, ko pāvests nosauca par „universālo kārdinājumu”. Tas ir kārdinājums pakļauties tā glaimiem, kurš vēlētos Dievu uzvarēt. Taču tiem, kas tic, ir piemērs, uz kuru raudzīties. Tas ir Jēzus dzīves stāsts, Viņa kārdināšana tuksnesī un vēlāk arī daudzi pārbaudījumi, ko nācās izciest publiskās dzīves laikā – apvainojumi, apmelojumi, līdz pat galējām ciešanām – nāvei krustā. Šeit pasaules valdnieks tomēr zaudē savu cīņu pret Miera Prinča augšāmcelšanos. Pāvests norādīja uz šīm Kristus dzīves lappusēm, jo Evaņģēlijā aprakstītajā galējā pasaules satricinājumā notiek kaut kas vairāk par dramatiskajiem notikumiem, ko izraisa dabaskatastrofas:

„Kad Jēzus runā par šo izpostīšanu citā lasījumā, Viņš stāsta, ka notiks svētnīcas apgānīšana, ticības apgānīšana, tautas apgānīšana: daudzi atkritīs no ticības, kam sekos bēdas un izmisums. Ko tas nozīmē? Šīs pasaules princis it kā triumfēs un domās, ka Dievs ir uzvarēts. Šai izpostīšanas galējā brīdī šķiet, ka viņš galīgi pārņems šo pasauli, būs pasaules valdnieks”.

Pāvests norādīja, ka šī galējā pārbaudījuma centrā ir ticības apgānīšana. „Tātad, atkrišana no ticības nesīs bēdas, kurām ir precīzs nosaukums „adorācijas aizliegums”, teica Francisks, atgādinot, ka par to ir vēstīts arī šīsdienas pirmajā Svēto Rakstu lasījumā par Daniela ciešanām. Viņš tiek iemests lauvu bedrē par to, ka pielūdza Dievu, nevis ķēniņu. Pāvests turpināja savas pārdomas, analizējot mūsdienās vērojamās tendences:

„Nedrīkst runāt par ticību, tā ir privāta lieta, vai ne? Par to publiski nerunā. Ticības zīmes ir noņemtas. Ir jāklausa pavēlēm, kas nāk no pasaulīgajām varām. Drīkst darīt daudzas lietas, skaistas lietas, bet nedrīkst pielūgt Dievu. Adorācijas aizliegums. Lūk, tas ir šo beigu centrā. Un kad tiek sasniegta šī pagāniskās attieksmes kulminācija „kairos”, kad notiek šī laika piepildījums, tad nāk Viņš: „Tad ļaudis ieraudzīs Cilvēka Dēlu atnākam mākonī ar lielu godu un varu”. Kristieši, kas cieš vajāšanu laikus, Dieva pielūgsmes aizlieguma laikus, ir pravietojums par to, kas ar visiem notiks”.

„Un tomēr,” teica pāvests, „brīdis, kad piepildās pagānu laiki, ir brīdis, kurā pacelt galvu, jo tuvojas Jēzus Kristus uzvara”. Homīlijas noslēgumā Francisks sacīja:

„Nebaidīsimies, Viņš prasa tikai uzticību un pacietību. Uzticību kā Danielam, kurš paļāvās uz savu Dievu un pielūdza Dievu līdz pat beigām. Un pacietību, jo pat neviens mats no mūsu galvas nekritīs. To ir apsolījis Kungs. Šonedēļ mums nāks par labu padomāt par šo vispārējo apostāzi, ko sauc par „adorācijas aizliegumu”, un pajautāt: „Vai es pielūdzu Kungu? Vai es pielūdzu Jēzu Kristu, Kungu? Vai arī daru to pa pusei, un spēlēju šīs pasaules valdnieka spēli? Pielūgt līdz pat beigām, ar paļāvību un uzticību: tā ir žēlastība, kura šonedēļ ir jālūdz!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta