„Paļauties uz Kungu, arī ārkārtas situācijās,” šāds ir pāvesta izteiktais pamudinājums
pirmdienas rīta Svētajā Misē. Francisks uzsvēra, ka kristieši ir aicināti izdarīt
definitīvas izvēles, kā to māca visu laiku mocekļi. Arī šodien ir vajātie brāļi, kas
pārējiem dod piemēru un iedrošina pilnīgi paļauties uz Kungu.
Homīlijā pāvests
pakavējās pie šīsdienas 1. Svēto Rakstu lasījumā, kas ņemts no Daniela grāmatas, attēlotajām
figūrām – pie jaunajiem ebreju vergiem Nebukadnecara galmā un pie nabaga atraitnes.
Atraitne visu, kas viņai piederēja, ziedo svētnīcai, bet jaunieši paliek uzticīgi
Kungam, riskējot ar savu dzīvību. Pāvests teica:
„Gan atraitne gan jaunieši
riskēja. Riskējot, viņi izvēlējās Kungu ar lielu sirds atvērtību, atmetot personīgās
intereses, atmetot sīkmanību. Viņu attieksme nebija sīkmanīga. Kungs viņiem ir viss.
Kungs ir Dievs un viņi paļāvās uz Kungu. Un to viņi nedarīja – atļaušos teikt, fanātiska
spēka dēļ. Nē! „Tas mums ir jādara, Kungs, vai ne?” Ir kāda cita lieta: viņi uzticējās,
jo zināja, ka Kungs ir uzticīgs. Viņi uzticējās tai Uzticībai, kas pastāv vienmēr,
jo Kungs nevar mainīties, Viņš nevar. Viņš vienmēr ir uzticīgs, Viņš nevar nebūt uzticīgs,
Viņš nevar noliegt pats sevi”.
Pāvests uzsvēra, ka uzticība Kungam ir izvēle,
kurai ir vērtība gan mazās, gan lielās un sarežģītās lietās:
„Arī Baznīcā.
Baznīcas vēsturē atrodas vīrieši, sievietes, veci ļaudis, jaunieši, kas izdara šo
izvēli. Kad mēs dzirdam par mocekļu dzīvi, kad lasām avīzēs par kristiešu vajāšanām
šodien, padomāsim par šiem brāļiem un māsām galējās situācijās un par viņu izvēli.
Viņi dzīvo šai laikā. Viņi mums ir piemērs un mūs iedrošina ziedot Baznīcai visu,
kas viņiem pieder”.
Pāvests atgādināja, ka Kungs palīdz ebreju jauniešiem iziet
no grūtībām. Arī atraitne saņem palīdzību no Kunga. Viņa saņem uzslavu un aiz uzslavas
ir arī uzvara. Pāvests teica:
„Mums nāks par labu padomāt par šiem brāļiem
un māsām, kas visā vēsturē, arī šodien, izdara definitīvas izvēles. Bet padomāsim
arī par daudzajām mammām, daudzajiem ģimenes tēviem, kas šodien izdara definitīvas
izvēles, lai spētu ar savu ģimeni, ar saviem bērniem iet uz priekšu. Tā ir Baznīcas
bagātība. Viņi sniedz liecību, un daudzo cilvēku priekšā, kas mums sniedz liecību,
lūgsim Kungam drosmes žēlastību, lūgsim drosmi iet uz priekšu mūsu kristīgajā dzīvē,
pierastajās ikdienas situācijās, kā arī galējās situācijās”.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta