Patiesi svētki ir tur, kur valda mīlestība

Ilgas pēc vienotības liek mums censties saprast otru cilvēku, viņu respektēt un cienīt, kā arī pieņemt brālīgos aizrādījumus un arī pašiem brālīgi aizrādīt otram – sacīja pāvests, uzrunājot grieķu katoļu svētceļniekus no Ukrainas. Viņi ieradās Romā sakarā ar ukraiņu bīskapa un mocekļa, sv. Jozafata, pārapbedīšanas 50. gadskārtu. Uz audienci sapulcējās aptuveni 5000 ticīgo Kijevas-Haličes arhibīskapa Svjatoslava Ševčuka vadībā. Viņu vidū bija bizantiešu rita ticīgie arī no Baltkrievijas. 1963. gada 22. novembrī, pāvesta Pāvila VI laikā, sv. Jozafata mirstīgās atliekas tika pārnestas uz Svētā Pētera baziliku zem sv. Bazīlija Lielā altāra, Apustuļa Pētera kapa tuvumā.

Īsajā uzrunā Francisks pievērsās svēto sadraudzībai. Tā ir sadraudzība starp visiem tiem, kuri pieder Kristum. Tā ir realitāte, kas jau tagad ļauj baudīt mūžīgo dzīvi. Savā laikā izcilais teologs, sv. Akvīnas Toms mācīja: „Katrs mīlēs otru cilvēku kā sevi pašu un, līdz ar to, baudīs otra cilvēka labumu tāpat kā savu labumu. Tādējādi viena vienīgā cilvēka prieks būs par tik daudz lielāks, cik liels būs citu svētlaimīgo prieks”. Ja tāda ir Baznīcas sadraudzība – turpināja pāvests – tad mūsu kristīgās dzīves katru aspektu var dzīvināt vēlēšanās kopā celt, sadarboties, mācīties citam no cita un kopīgi liecināt par savu ticību. Šajā ceļā mūs pavada pats Kristus. Viņš ir visa centrs. Ukraiņu svētceļniekiem Francisks atgādināja, ka labākais veids kā svinēt sv. Jozafata svētkus ir mīlēt citam citu, mīlēt Baznīcu, tai kalpot un tiekties pēc vienotības.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta