Pēc mērķa jātiecas nevis vienatnē, bet kopā ar citiem

Tāpat kā sportā, tāpat arī dzīvē svarīgi, lai mēs neskrietu vieni paši, bet virzītos uz priekšu vienotībā cits ar citu – sacīja pāvests, 22. novembrī tiekoties ar Argentīnas un Itālijas Nacionālo regbija komandu treneriem un sportistiem. Francisks norādīja uz dažiem šī sporta veida pozitīvajiem elementiem un salīdzināja to ar dzīvi. Viņš atzina, ka regbijs ir skarbs sporta veids, kurā notiek fiziskās sadursmes, tomēr tas nav nežēlīgs vai agresīvs sports.

Regbija spēle nav pastaiga – teica pāvests. Tā ir smaga spēle. Taču starp tās spēlētājiem jāvalda respektam. Pirmkārt, regbijs palīdz cilvēkam norūdīt raksturu un stiprina gribu. Otrkārt, regbijs palīdz veidot līdzsvaru starp grupu un indivīdu. Treškārt, regbijā notiek skrējiens uz „mērķi”. Francisks atgādināja, ka vārds „mērķis” asociējas ar mūsu dzīvi, kuras laikā mēs tiecamies uz mērķi. Šis ceļš uz mērķi ir smags, tas saistīts ar nemitīgu cīņu un pūliņiem, bet ir svarīgi, lai mēs neskrietu vieni paši. Lai sasniegtu mērķi, „jāskrien” uz priekšu kopā, padodot bumbu no rokas rokā. Tad var svinēt uzvaru – teica pāvests.

Noslēgumā Svētais tēvs atzina, ka viņa sniegtā interpretācija varbūt nav pietiekoši tehniska, bet tas ir veids, kādā Romas bīskaps redz regbiju. Kā bīskaps viņš regbija spēlētājiem novēlēja īstenot spēles noteikumus arī ārpus sporta laukuma, savā dzīvē, un lūdza viņus lūgties par Svēto tēvu. „Lūdzieties par mani, lai arī mēs ar saviem līdzstrādniekiem esam laba komanda un sasniedzam mērķi”, sacīja Francisks, novēlot, lai rīt sportistiem būtu skaista spēle.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta