Lai Kungs pasargā mūs no gara, kas grib iztirgot ne tikai vērtības, bet arī ticību!

18. novembrī, Latvijas neatkarības svētkos, lieliski iederas pāvesta Franciska pārdomas šīrīta Svētās Mises homīlijā. „Lai Kungs pasargā mūs no „pasaulīgā gara, kas tirgojas ar visu”, teica pāvests, „kas grib iztirgot ne tikai vērtības, bet arī ticību”. Francisks aicināja uzmanīties no „hegemoniskās vienveidības”, kas ir pasaulīguma auglis.

„Dieva tauta,” teica pāvests, „pasaulīguma piedāvājuma priekšā tiecas attālināties no Kunga”. Vadoties pēc šodienas 1. Svēto Rakstu lasījuma, kas ņemts no Makabiešu grāmatas, pāvests pakavējās pie pasaulīguma „perversās saknes”, kā viņš izteicās. Svētais tēvs pasvītroja, ka šai grāmatā attēlotie tautas vadoņi vairs nevēlas, lai Izraēļa tauta būtu izolēta no citām nācijām, tāpēc viņi atstāj novārtā savas tradīcijas un iet vest sarunas ar ķēniņu. Viņi iet „kaulēties” un par šo savu soli ļoti priecājas. Pāvests atzīmēja, ka šie tautas vadoņi uzskata sevi par progresīviem. Viņi domā, ka iet uz priekšu saskaņā ar kādu no malas piespēlētu izvēli, ir labāk nekā saglabāt uzticību. Tā, šī tauta kopā ar saviem vadoņiem tirgojas ar ķēniņu par savu uzticību vienmēr uzticīgajam Dievam. Pāvests norādīja, ka tā ir apostāze, tā ir nodevība. Viņi tirgojas ne tikai ar dažām vērtībām, bet ar visbūtiskāko savā esamībā – ar uzticību Kungam. Pāvests norādīja:

„Un tā ir pretruna: netirgojamies ar vērtībām, bet tirgojamies ar uzticību. Un tas ir tieši šīs pasaules prinča – dēmona auglis. Viņš mūs rauj uz priekšu ar pasaulīguma garu. Un tad notiek sekas. Izraēļa tauta pieņēma pagānu ieradumus, tad vēl viens solis uz priekšu: ķēniņš noteica, lai visā viņa valstībā visi veidotu vienu tautu un katrs atteiktos no savām tradīcijām. Tā nav skaistā visu tautu vienotības globalizācija, kur katra tauta glabā savas tradīcijas, taču ir vienotas, bet hegemoniskās vienotības globalizācija, kur valda vienveidīga doma. Un šī vienveidīgā doma ir pasaulīguma auglis”.

Turpinot aplūkot lasījumu no Makabiešu grāmatas, pāvests atgādināja, ka visas tautas piemērojās ķēniņa pavēlei, pieņēma arī viņa kultu, upurēja dievekļiem un apgānīja sabatu. Soli pēc soļa, viņi turpināja iet šo ceļu. Beigās ķēniņš uz dedzināmo upuru altāra uzbūvēja „izpostīšanas negantību”. Pāvests aicināja pajautāt:

„Bet, Tēvs, vai tas nenotiek arī šodien? Jā. Jo arī šodien pastāv pasaulīguma gars, arī šodien pakļaujamies šai vēlmei būt progresistiem saskaņā ar vienveidīgo domu. Ja pie kāda tika atrasta Derības grāmata un ja kāds paklausīja Likumam, ķēniņa spriedums to notiesāja uz nāvi: un to šais mēnešos esam lasījuši avīzēs. Šie ļaudis tirgojās ar savu uzticību Kungam; šie ļaudis, pasaules gara vadīti, tirgojās ar savu identitāti, tirgojās ar piederību savai tautai, tautai, kuru Dievs tik ļoti mīl, kuru Dievs vēlas uzskatīt par savējo.”

Pāvests atgādināja par XX gadsimta sākuma romānu „Pasaules valdnieks”, kura autors uzkavējas tieši pie šī pasaulīguma gara, kurš ved pie apostāzes. Svētais tēvs teica, ka šodien pastāv tendence domāt, ka ir jābūt kā visiem, ir jābūt „normālākiem”, ir jādara tā, kā visi. Taču pēc tam sāk atgadīties visāda veida „vēstures”: notiesāšanas uz nāvi, cilvēku upuri. „Vai jūs domājat, ka šodien cilvēku upurēšanas nepastāv?” jautāja pāvests Svētās Mises dalībniekiem. „Pastāv daudzas, ļoti daudzas! Un pastāv arī likumi, kas tās aizstāv”, teica Francisks. Homīlijas noslēgumā viņš pievērsās apcerei, kas vieš cerību:

„Bet mūs mierina tas, ka pretim šim neuzticības ceļam, ko iet pasaules gars, šīs pasaules princis, vienmēr paliek Kungs, kurš nevar noliegt pats sevi. Paliek Uzticīgais! Viņš mūs vienmēr gaida, Viņš mūs ļoti mīl un Viņš piedod mums, kad mēs, nožēlojuši grēkus par kādu soli, par kādu nelielu soli, kas sperts saskaņā ar šo pasaulīguma garu, ejam pie Viņa, pie savas neuzticīgās tautas priekšā uzticīgā Dieva. Ar Baznīcas bērnu garu lūgsim Kungu, lai Viņš ar savu labestību, ar savu uzticību izglābj mūs no šī pasaulīgā gara, kas tirgojas par visu; lai Kungs mūs pasargā, un liek mums iet uz priekšu, kā Viņš ir licis iet uz priekšu savai tautai tuksnesī, vedot to aiz rokas, kā tēvs ved savu bērnu. Iesim droši Kungam pie rokas!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta