Dieva prieks nav grēcinieka nāve, bet gan viņa dzīvība

Dievam ir prieks par to, ka atrasta pazudusī avs. Viņam piemīt „mīlestības vājums” uz tiem, kas ir pazuduši,” šorīt teica pāvests Francisks dievkalpojumā Svētās Martas nama kapelā. Komentējot līdzības par pazudušo avi un pazaudēto drahmu, pāvests aplūkoja Rakstu zinātāju un farizeju attieksmi. Viņi kurnēja par to, ka Jēzus pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem. Farizeji Jēzū saskatīja draudus. Viņuprāt Jēzus apvainoja Dievu. Taču Jēzus apgalvoja, ka tā ir liekulība un uz kurnēšanu atbildēja ar priecīgu līdzību. Prieks šai nelielajā lasījumā tiek pieminēts vairākas reizes. Jēzus apgalvo, ka Dievam debesīs būs lielāks prieks par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisnīgajiem. Pāvests norādīja, ka tas ir visdziļākais vēstījums, proti, Dieva prieks. „Tas ir Dievs, kuram nepatīk zaudēt. Viņš nav vis kāds labestīgs zaudētājs un tāpēc, lai nezaudētu, Viņš iziet no sevis un iet meklēt. Tas ir Dievs, kurš meklē: meklē visus tos, kuri ir attālinājušies no Viņa. Kā gans, kurš iet meklēt pazudušo avi,” teica Francisks.

Svētais tēvs uzsvēra, ka Dieva darbs ir iet meklēt, lai visus uzaicinātu uz svētkiem, gan labos, gan ļaunos:

„Viņš necieš, ka ir jāpazaudē viens no savējiem. Taču tā ir arī Jēzus lūgšana Lielajā piektdienā: „Tēvs, lai nepazūd neviens no tiem, ko Tu esi man devis”. Tas ir Dievs, kurš iet mūs meklēt un Viņam piemīt zināms mīlestības vājums uz tiem, kas visvairāk ir attālinājušies, kas ir pazuduši… Viņš iet un tos meklē. Un kā meklē? Meklē līdz pat beigām, kā gans, kurš dodas tumsā, meklējot, līdz atrod; vai kā sieviete, kura pazaudējusi monētu, aizdedz sveci, izslauka māju un rūpīgi meklē. Tā meklē Dievs. „Bet šo savu bērnu es nezaudēšu, tas ir mans! Un negribu viņu zaudēt. Tāds ir mūsu Tēvs: viņš vienmēr meklē”.

„Pēc tam, kad avs ir atrasta, pārvesta ganāmpulkā, un nolikta blakus citām,” skaidroja pāvests, „neviens nedrīkst teikt: „Tu biji pazudusi”, bet „tu esi viens no mums”, jo šai avij ir atgriezta visa tās cieņa. Francisks uzsvēra, ka nav nekādas atšķirības, jo Dievs no jauna sakārto visus, ko Viņš ir atradis. Un kad Viņš to dara, Viņš ir Dievs, kas priecājas”:

„Dieva prieks nav grēcinieka nāve, bet gan viņa dzīvība. Tas ir prieks! Cik gan tālu bija šie cilvēki, kuri kurnēja pret Jēzu! Cik tālu viņi bija no Dieva sirds! Viņi Viņu nepazina. Viņi domāja, ka būt ticīgiem, būt labiem, nozīmē vienmēr rīkoties pareizi. Arī būt izglītotiem un bieži vien izlikties izglītotiem, vai ne? Tā ir kurnēšanas liekulība. Taču Tēva, Dieva prieks ir mīlestības prieks: Viņš mūs mīl. Bet es esmu grēcinieks, esmu izdarījis to, un to, un to! … Taču es tevi mīlu vienalga un eju tevi meklēt un pārvest mājās”. Tas ir mūsu Tēvs. Padomāsim!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta