Baznīca nevar attīstīties ar ticīgo atsalumu un egoismu

Mūsu dzīvei ir nozīme tikai tad, ja tā tiek veltīta Dieva un tuvākā mīlestībai. Bez mīlestības pat visneparastākās spējas zaudē savu jēgu, turpretī, mazākais no darbiem, kas tiek darīts mīlestībā, kļūst noderīgs visiem – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Viņš uzsvēra, ka brālīgā solidaritāte nav teorija, bet ir vienotības starp ticīgajiem neatņemama sastāvdaļa. Ja to īstenojam, tad kļūstam par Dieva mīlestības zīmi pasaulei. Ja pagājušajā reizē Francisks pievērsās „komūnijai starp svētām personām”, tad šodienas, 6. novembra, katehēzes mācībā viņš runāja par „komūniju ar svētajām lietām”. Tie ir „svēto sadraudzības” temata divi savstarpēji cieši saistīti aspekti. Vienotība kristiešu starpā pieaug pateicoties tam, ka viņi ņem dalību svētajās lietās – norādīja pāvests. Runa ir par Baznīcā pastāvošo garīgo labumu kopību. Šajā sakarā Svētais tēvs pievērsās sakramentu komūnijai jeb vienotībai, harizmu komūnijai un mīlestības komūnijai jeb sadraudzībai (sal. KBK 949-953).

Sakramenti nav šķietamības, nav riti. Sakramenti ir Kristus spēks – sacīja pāvests, runājot par sakramentu komūniju. Sakramentos ir Jēzus Kristus. Kad svinam Svēto Misi, Euharistijā ir klātesošs dzīvais Jēzus. Tieši Viņš pulcina mūs visus kopā, veido kopienu un liek mums pielūgt Tēvu. Francisks uzsvēra, ka sakramenti izsaka un īsteno patiesu un dziļu vienotību mūsu starpā, jo tajos sastopam Pestītāju Jēzu Kristu un caur Viņu savus ticības brāļus. Katra tikšanās ar Kristu, kurš caur sakramentiem dāvā mums pestīšanu, kļūst par pamudinājumu iet un nest citiem šo pestīšanu. Sakramenti liek mums būt misionāriem. Sakramentu žēlastība dzīvina mūsu ticību, stiprina to un palīdz mums būt priecīgiem kristiešiem. Pats Jēzus ar savu klātbūtni palīdz mums. Tieši tāpēc ir svarīgi bērnus nokristīt pēc iespējas ātrāk. Tieši tāpēc ir svarīgi pēc iespējas biežāk pieņemt Svēto Komūniju. Tieši tāpēc ir svarīgi saņemt Izlīgšanas sakramentu katru reizi, kad jūtamies grēcīgi. Kāds var iebilst, ka viņam ir bail iet pie grēksūdzes, jo priesteris viņu norās. Nē, priesteris nenorās – sacīja pāvests. Šajā sakramentā mēs satiekam Jēzu, kurš dāvā piedošanu un gaida mūs.

Runājot par harizmu komūniju, Svētais tēvs paskaidroja, ka tās ir īpašas dāvanas, ko Svētais Gars piešķir visu kārtu ticīgajiem Baznīcas celšanai. Tās tiek dotas nevis paša saņēmēja, bet citu personu labumam. Šajā sakarā Francisks aicināja pārdomāt, kāda ir mūsu attieksme pret šīm Svētā Gara dāvanām. Vai apzināmies, ka Dieva Gars brīvi dod tās tam, kam Viņš grib? Vai uztveram tās kā garīgo palīdzību?

Harizmas ir svarīgas Baznīcas dzīvē, bet tās ir tikai līdzekļi, kas palīdz augt žēlsirdībā, mīlestībā, kas ir lielākā no visām dāvanām – teica pāvests, runājot par mīlestības komūniju. Ja nav mīlestības, tad zūd jēga pat visneparastākajām dāvanām un spējām. Francisks turpināja: „Šis cilvēks dziedina ļaudis. Skat, viņam ir dziedināšanas spēja! Bet vai viņa sirdī ir mīlestība? Ja tā ir, tad uz priekšu, bet ja nav, tad viņš nekalpo Baznīcai. Bez mīlestības neviena dāvana nekalpo Baznīcai, jo tur, kur nav mīlestības, tur ir tukšums. Tas ir tukšums, ko piepilda egoisms. Jautāšu jums: Ja mēs visi būtu egoisti, vai mēs varētu dzīvot sabiedrībā, mierā? Ja katrs ir egoists, vai ir iespējams dzīvot mierā? Var vai nevar? Nevar! Tāpēc ir vajadzīga mīlestība, kas mūs vieno. Vajadzīga žēlsirdība”.

Svētais tēvs piebilda, ka vismazākajiem žestiem, kas veikti mīlestībā, ir liela vērtība. Būt mīlestības komūnijā nozīmē nevis meklēt savas intereses, bet priekos un bēdās dalīties ar citiem un nest citam cita nastas. Nereti mēs esam pārāk sausi, cieti, vienaldzīgi. Līdz ar to, tā vietā, lai veicinātu brālību un izplatītu prieku, mēs radām sastingumu ap sevi, drūmu noskaņu un izplatām egoismu. Esam aicināti atvērt savu sirdi Dievam un Viņa mīlestībai, lai mēs cienīgi izdzīvotu savu kristīgo aicinājumu.

Uzrunas beigās pāvests pastāstīja, ka īsi pirms audiences apmeklēja kādu pusotru gadu vecu ļoti slimu meiteni. Viņu sauc Noemi. Tētis un mamma neatlaidīgi lūdz Kungu, lai Viņš dāvā tai veselību. Svētais tēvs lūdza arī klātesošos palikt brīdi klusumā un ar mīlestību sirdī aizlūgt par šo slimo bērnu.

Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Francisks atgādināja, ka novembrī īpaši pieminam mirušos. Tas ir laiks, kad apmeklējam kapsētas un lūdzamies par aizgājušajiem, kā arī dziļāk pārdomājam un apzināmies savas laicīgās dzīves nozīmi. „Lai šajās dienās mēs visi aizvien labāk saprastu, ka dzīvei ir vērtība tikai tad, ja tā tiek veltīta Dieva un tuvākā mīlestības labā”, vēlēja pāvests, vēršoties pie jauniešiem, slimniekiem un jaunlaulātajiem.

Audiences laikā Svētais tēvs pamanījās arī izklaidēt klātesošos. Viņš uzlika sev klauna degunu, ko, sasveicināšanās brīdī, viņam iedeva kāda līgava. Ar savu vienkāršību un smiekliem pāvests sasmīdināja ne tikai tuvumā esošos jaunlaulātos, bet arī pārējos audiences dalībniekus. Savukārt pirms audiences Francisks aizdedzināja un pasvētīja sporta spēļu „Universiāde 2013” lāpu. Spēlēs, kas no 11. līdz 21. decembrim notiks Trentino, Itālijā, piedalīsies 3 tk. augstskolu studenti no 60 pasaules valstīm.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta