„Kristīgā būtība ir uzaicinājums uz svētkiem,” apgalvoja pāvests otrdienas rīta Svētajā
Misē. Francisks norādīja, ka „Baznīca nav domāta tikai labajiem cilvēkiem”, bet uzaicinājums
būt par tās daļu attiecas uz visiem. Pāvests piebilda, ka īstiem kristiešiem nepietiek,
ka tikai viņi ir „uzaicināto sarakstā”, jo tas liktu justies, it kā viņi atrastos
„svētku ārpusē”. Homīlijā Francisks atzīmēja, ka tas ir beznosacījumu uzaicinājums,
kas nāk no Dieva. Lai ienāktu šais svētkos, maksāt nav iespējams – vai nu esi uzaicināts,
vai arī nedrīksti ienākt. Ja mūsu apziņā trūkst šīs pārliecības, ka esam uzaicināti,
tad neesam sapratuši, ko nozīmē būt kristietim.
Pāvests turpināja skaidrot::
„Kristietis ir tas, kurš ir uzaicināts. Uzaicināts uz ko? Uz veikalu? Uzaicināts pastaigāties?
Kungs mums grib teikt kaut ko vairāk: „Tu esi uzaicināts uz svētkiem!” Kristietis
ir tas, kurš ir uzaicināts uz svētkiem, uz prieku, uz prieku būt glābtam, uz prieku
būt atpestītam, uz prieku piedalīties dzīvē ar Jēzu. Tas ir prieks! Tu esi uzaicināts
uz svētkiem! Ir saprotams, ka svētki ir cilvēku pulcēšanās. Viņi runā, smejas, svin,
ir laimīgi. Tā ir cilvēku pulcēšanās. Starp normāliem, prāta ziņā normāliem cilvēkiem,
es nekad neesmu redzējis, ka kāds svētkus svinētu viens pats. Tas taču būtu tik garlaicīgi!
Atvērt vīna pudeli vienam pašam… Tie nav svētki, tas ir kaut kas cits. Svētkus svin
kopā ar citiem, svin ģimenē, svin kopā ar draugiem, ar citiem cilvēkiem, kuri ir uzaicināti
tāpat kā es. Lai būtu kristietis, ir vajadzīga piederība, un mēs piederam šai Miesai,
šiem cilvēkiem, kas ir uzaicināti uz svētkiem. Tā ir kristīgā piederība”.
Atsaucoties
uz vēstuli romiešiem, pāvests apgalvoja, ka šie svētki ir vienotības svētki. Viņš
teica, ka visi uz tiem ir uzaicināti – gan labie, gan sliktie:
„Baznīca nav
Baznīca tikai priekš labajiem. Kas pieder pie Baznīcas, pie šiem svētkiem? Grēcinieki.
Visi mēs – grēcinieki, esam uzaicināti. Un ko šeit dara? Pievienojas kopienai, kurai
ir dažādas dāvanas: vienam ir pravietošanas dāvanas, citam kalpošanas, citam skolotāja,
citam šuvējas utt. Visiem ir kādas kvalitātes, tikumi. Svētkus svin, nesot to, kas
ir kopējs visiem. Svētkos piedalās, piedalās pilnībā. Nav iespējams saprast kristīgo
eksistenci bez piedalīšanās. Tā ir visu mūsu piedalīšanās. „Es eju uz svētkiem, bet
apstājos tikai priekšsalonā, jo vēlos palikt tikai ar trim, četriem cilvēkiem, kurus
pazīstu. Un pārējie? Tas nav iespējams Baznīcā. Vai nu tu nāc kopā ar visiem, vai
paliec ārpusē! Tu nevari izdarīt selekciju: Baznīca ir priekš visiem, sākot no visatstumtākajiem.
Tā ir visu cilvēku Baznīca!”
„Tā ir uzaicināto Baznīca,” piebilda pāvests.
„Būt uzaicinātiem, būt dalībniekiem kopienā ar visiem.” Līdzībā, par kuru runā Jēzus,
lasām, ka uzaicinātie viens pēc otra sāk meklēt ieganstus, lai neietu uz svētkiem.
Viņi nepieņem uzaicinājumu. Saka „jā”, bet īstenībā rīkojas saskaņā ar „nē”. Francisks
norādīja, ka tie ir kristieši, kas samierinās vienīgi ar to, ka viņi ir uzaicināto
sarakstā. Tie ir „piereģistrētie kristieši”. Taču ar to nepietiek, jo tas, kurš nepiedalās
svētkos, nav kristietis. „Tas, ka tu atrodies sarakstā, nenozīmē tavu pestīšanu,”
teica pāvests. Viņš norādīja, ka ienākt Baznīcā ir žēlastība. Ienākt Baznīcā ir uzaicinājums.
Un šīs tiesības nav iespējams nopirkt! Ienākt Baznīcā, nozīmē veidot kopienu, Baznīcas
kopienu. Ienākt Baznīcā, nozīmē piedalīties visā tajā, kas mums pieder tikumu ziņā,
Kunga dāvātajās kvalitātēs, savstarpējā kalpošanā. Ienākt Baznīcā, nozīmē būt atvērtam
pret to, ko no mums prasa Kungs Jēzus. Galu galā ienākt Baznīcā, nozīmē ienākt šai
Dieva tautā, kas iet pretim mūžībai. Pāvests atgādināja, ka Baznīcā neviens nav galvenais
varonis. Taču tajā ir Kāds, kurš ir paveicis visu. Dievs ir galvenais varonis! Svētais
tēvs apgalvoja, ka mēs visi atrodamies aiz Viņa. Ja kāds nav aiz Viņa, tad tas ir
tas pats, kurš meklē ieganstus, lai neietu uz svētkiem. Pāvests piebilda:
„Kungs
ir ļoti dāsns. Kungs atver visas durvis. Kungs saprot arī to, ko Viņam saka: „Nē,
Kungs, es nevēlos iet pie tevis!” Viņš saprot un gaida, jo ir žēlsirdīgs. Taču Kungam
nepatīk tāds cilvēks, kurš saka „jā”, bet rīkojas saskaņā ar „nē”; kurš izliekas,
ka ir pateicīgs par daudzām skaistām lietām, bet patiesībā iet savu ceļu; kuram ir
labas manieres, bet kurš rīkojas saskaņā ar savu, nevis Kunga gribu. Tie, kuri vienmēr
meklē ieganstus, tie, kuri nepazīst prieku, kuri nav iepazinuši piederības prieku…
Lūgsim Kungam šo žēlastību: lai labi saprotam, cik skaisti ir būt ielūgtiem uz svētkiem,
cik skaisti ir būt kopā ar visiem un dalīties ar visiem savās kvalitātēs, cik skaisti
ir palikt ar Viņu un cik nožēlojami ir spēlēties starp „jā” un „nē””, teikt „jā”,
bet samierināties tikai ar „pierakstu kristiešu lapā”.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta