2013-11-05 16:09:26

Kristietis ir tas, kurš ir uzaicināts uz svētkiem


„Kristīgā būtība ir uzaicinājums uz svētkiem,” apgalvoja pāvests otrdienas rīta Svētajā Misē. Francisks norādīja, ka „Baznīca nav domāta tikai labajiem cilvēkiem”, bet uzaicinājums būt par tās daļu attiecas uz visiem. Pāvests piebilda, ka īstiem kristiešiem nepietiek, ka tikai viņi ir „uzaicināto sarakstā”, jo tas liktu justies, it kā viņi atrastos „svētku ārpusē”. Homīlijā Francisks atzīmēja, ka tas ir beznosacījumu uzaicinājums, kas nāk no Dieva. Lai ienāktu šais svētkos, maksāt nav iespējams – vai nu esi uzaicināts, vai arī nedrīksti ienākt. Ja mūsu apziņā trūkst šīs pārliecības, ka esam uzaicināti, tad neesam sapratuši, ko nozīmē būt kristietim.

Pāvests turpināja skaidrot:: „Kristietis ir tas, kurš ir uzaicināts. Uzaicināts uz ko? Uz veikalu? Uzaicināts pastaigāties? Kungs mums grib teikt kaut ko vairāk: „Tu esi uzaicināts uz svētkiem!” Kristietis ir tas, kurš ir uzaicināts uz svētkiem, uz prieku, uz prieku būt glābtam, uz prieku būt atpestītam, uz prieku piedalīties dzīvē ar Jēzu. Tas ir prieks! Tu esi uzaicināts uz svētkiem! Ir saprotams, ka svētki ir cilvēku pulcēšanās. Viņi runā, smejas, svin, ir laimīgi. Tā ir cilvēku pulcēšanās. Starp normāliem, prāta ziņā normāliem cilvēkiem, es nekad neesmu redzējis, ka kāds svētkus svinētu viens pats. Tas taču būtu tik garlaicīgi! Atvērt vīna pudeli vienam pašam… Tie nav svētki, tas ir kaut kas cits. Svētkus svin kopā ar citiem, svin ģimenē, svin kopā ar draugiem, ar citiem cilvēkiem, kuri ir uzaicināti tāpat kā es. Lai būtu kristietis, ir vajadzīga piederība, un mēs piederam šai Miesai, šiem cilvēkiem, kas ir uzaicināti uz svētkiem. Tā ir kristīgā piederība”.

Atsaucoties uz vēstuli romiešiem, pāvests apgalvoja, ka šie svētki ir vienotības svētki. Viņš teica, ka visi uz tiem ir uzaicināti – gan labie, gan sliktie:

„Baznīca nav Baznīca tikai priekš labajiem. Kas pieder pie Baznīcas, pie šiem svētkiem? Grēcinieki. Visi mēs – grēcinieki, esam uzaicināti. Un ko šeit dara? Pievienojas kopienai, kurai ir dažādas dāvanas: vienam ir pravietošanas dāvanas, citam kalpošanas, citam skolotāja, citam šuvējas utt. Visiem ir kādas kvalitātes, tikumi. Svētkus svin, nesot to, kas ir kopējs visiem. Svētkos piedalās, piedalās pilnībā. Nav iespējams saprast kristīgo eksistenci bez piedalīšanās. Tā ir visu mūsu piedalīšanās. „Es eju uz svētkiem, bet apstājos tikai priekšsalonā, jo vēlos palikt tikai ar trim, četriem cilvēkiem, kurus pazīstu. Un pārējie? Tas nav iespējams Baznīcā. Vai nu tu nāc kopā ar visiem, vai paliec ārpusē! Tu nevari izdarīt selekciju: Baznīca ir priekš visiem, sākot no visatstumtākajiem. Tā ir visu cilvēku Baznīca!”

„Tā ir uzaicināto Baznīca,” piebilda pāvests. „Būt uzaicinātiem, būt dalībniekiem kopienā ar visiem.” Līdzībā, par kuru runā Jēzus, lasām, ka uzaicinātie viens pēc otra sāk meklēt ieganstus, lai neietu uz svētkiem. Viņi nepieņem uzaicinājumu. Saka „jā”, bet īstenībā rīkojas saskaņā ar „nē”. Francisks norādīja, ka tie ir kristieši, kas samierinās vienīgi ar to, ka viņi ir uzaicināto sarakstā. Tie ir „piereģistrētie kristieši”. Taču ar to nepietiek, jo tas, kurš nepiedalās svētkos, nav kristietis. „Tas, ka tu atrodies sarakstā, nenozīmē tavu pestīšanu,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka ienākt Baznīcā ir žēlastība. Ienākt Baznīcā ir uzaicinājums. Un šīs tiesības nav iespējams nopirkt! Ienākt Baznīcā, nozīmē veidot kopienu, Baznīcas kopienu. Ienākt Baznīcā, nozīmē piedalīties visā tajā, kas mums pieder tikumu ziņā, Kunga dāvātajās kvalitātēs, savstarpējā kalpošanā. Ienākt Baznīcā, nozīmē būt atvērtam pret to, ko no mums prasa Kungs Jēzus. Galu galā ienākt Baznīcā, nozīmē ienākt šai Dieva tautā, kas iet pretim mūžībai. Pāvests atgādināja, ka Baznīcā neviens nav galvenais varonis. Taču tajā ir Kāds, kurš ir paveicis visu. Dievs ir galvenais varonis! Svētais tēvs apgalvoja, ka mēs visi atrodamies aiz Viņa. Ja kāds nav aiz Viņa, tad tas ir tas pats, kurš meklē ieganstus, lai neietu uz svētkiem. Pāvests piebilda:

„Kungs ir ļoti dāsns. Kungs atver visas durvis. Kungs saprot arī to, ko Viņam saka: „Nē, Kungs, es nevēlos iet pie tevis!” Viņš saprot un gaida, jo ir žēlsirdīgs. Taču Kungam nepatīk tāds cilvēks, kurš saka „jā”, bet rīkojas saskaņā ar „nē”; kurš izliekas, ka ir pateicīgs par daudzām skaistām lietām, bet patiesībā iet savu ceļu; kuram ir labas manieres, bet kurš rīkojas saskaņā ar savu, nevis Kunga gribu. Tie, kuri vienmēr meklē ieganstus, tie, kuri nepazīst prieku, kuri nav iepazinuši piederības prieku… Lūgsim Kungam šo žēlastību: lai labi saprotam, cik skaisti ir būt ielūgtiem uz svētkiem, cik skaisti ir būt kopā ar visiem un dalīties ar visiem savās kvalitātēs, cik skaisti ir palikt ar Viņu un cik nožēlojami ir spēlēties starp „jā” un „nē””, teikt „jā”, bet samierināties tikai ar „pierakstu kristiešu lapā”.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta







All the contents on this site are copyrighted ©.