Pāvests: Dievs neaizmirst tos, kurus pats ir radījis

Nav tāda grēka vai nozieguma, kas varētu izdzēst Dievu no atmiņas un sirds. Par to runāja pāvests Francisks, svētdienas pusdienlaikā tiekoties ar svētceļniekiem no daudzām valstīm. Apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» Svētais tēvs norādīja uz Jēzus tikšanos ar muitnieku Zaheju. Šī evaņģēliskā aina norisinās ceļā uz Jeruzalemi, un tā ir Pestītāja misijas kvintesence. Apkārt Jēzum jau ir savilcies naidīguma loks. Taču Jērihā norisinās kāds priecīgs notikums – ļaužu neieredzētā muitnieka atgriešanās, kuru visi uzskatīja par romiešu sabiedroto un alkatīgu cilvēku.

«Zahejs, nevarot pietuvoties Jēzum, iespējams, savas sliktās reputācijas un mazā auguma dēļ, uzrāpās tuvumā esošajā kokā, lai no tālienes redzētu tuvojošos Mācītāju. Lai gan šis ārējais žests ir mazliet smieklīgs, tomēr tas pauž cilvēka iekšējo apņēmību, kurš cenšas iziet ārpus ļaužu pūļa, lai ieraudzītu un tiktos ar Jēzu. Pats Zahejs neapzinās savas rīcības dziļo nozīmi, nelolo cerību pārvarēt distanci, kas viņu šķir no Kunga, un apmierinās ar domu, ka varēs redzēt Jēzu tikai no tālienes. Bet Jēzus, pienācis pie koka, sauc viņu vārdā: Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāapstājas tavā namā (Lk 19,5). Šis mazā auguma vīrs, cilvēku nievāts un tāls no Jēzus, ir kā paslēpies anonimitātē. Taču Jēzus viņu sauc vārdā. Tā laika valodā vārdam «Zahejs» ir dziļa nozīme. «Zahejs» nozīmē «Dievs atceras». Tas ir skaisti: «Dievs atceras» – teica pāvests.

Uzrunas turpinājumā Francisks uzsvēra, ka šī tikšanās noslēdzās ar uzņemšanu Zaheja mājā, ieļaunojot Jērihas iedzīvotājus. Taču tajā dienā muitnieka mājā ienāca prieks, ienāca miers, ienāca pestīšana, ienāca Jēzus – skaidroja Svētais tēvs.

«Nav tādas profesijas vai sociālā stāvokļa, nav tāda grēka vai nozieguma, kas varētu izdzēst Dievu no atmiņas un sirds. Dievs atceras, Viņš neaizmirst nevienu no tiem, kurus pats ir radījis. Viņš ir Tēvs, kurš vienmēr pacietīgi un ar mīlestību gaida, lai ieraudzītu noklīdušā dēla sirdī iedegušos atgriešanās mājās liesmiņu. Un kad to ierauga, tūlīt ir blakus tam un ar savu piedošanas žēlastību atvieglo viņam atgriešanās ceļu. Paskatīsimies uz kokā sēdošo Zaheju. Viņš ir smieklīgs, taču šī rīcība nes viņam pestīšanu. Un saku tev: ja tava sirdsapziņa kaut ko pārmet, ja tu kaunies no saviem daudzajiem grēkiem, tad apstājies uz brīdi, nebaidies, padomā, ka Kāds tevi gaida, kurš nekad nav aizmirsis par tevi. Tas ir tavs Tēvs, Dievs. Jēzus tevi gaida. Sekojot Zaheja piemēram, rāpies arī tu uz piedošanas koka. Un es tev apgalvoju, ka tu nekad nevilsies. Jēzus ir žēlsirdīgs un nekad nepārstāj piedot. Atceries, ka tieši tāds ir Jēzus!»

Pāvests aicināja visus ļaut Jēzum saukt sevi vārdā. Katra cilvēka sirds dziļumā atskan Viņa balss, kas saka: «Šodien vēlos ienākt tavā mājā, tavā sirdī, tavā dzīvē». Pieņemsim Jēzu ar prieku. Viņš pārveido mūsu sirdis, atbrīvo no egoisma un dara mūsu dzīvi par mīlestības dāvanu, – uzrunas noslēgumā teica Francisks.

S. Krivteža / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta