Katru reizi, kad aiziet mūžībā kāds mums tuvs cilvēks, rodas jautājums: „Kur paliek
tas, ko viņš darīja? Kur paliek viņa dzīve, ieguldījums, kalpojums Baznīcai?”. Atbildi
uz to palīdz rast pāvests Francisks. Pirmdien, 4. novembrī, Svētā Pētera bazilikā
viņš vadīja aizlūguma dievkalpojumu par pēdējā gada laikā mūžībā aizgājušajiem kardināliem
un bīskapiem. Homīlijā Svētais tēvs parādīja, kur balstās kristīgā cerība un kas mūsu
dzīvei šajā pasaulē piešķir pilnīgu jēgu. Apustulis Pāvils pauž pārliecību par to,
ka absolūti nekas, nekādi spēki, nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir atklājusies
Kristū Jēzū (sal. Rom 8, 38-39). Tātad, kristīgās paļāvības un cerības stingrais pamats
ir Dieva mīlestība – skaidroja pāvests. Mūsu ticības dzīvi var apdraudēt virkne dažādu
spēku, mēs varam saņemt uzbrukumus, bet nekad nekas nespēs mūs šķirt no Kristus mīlestības.
Cilvēkam visnaidīgākie dēmoniskie spēki paliek bezspēcīgi mūsu priekšā, ja mēs ticībā
pieņemam Jēzu un esam ar Viņu cieši vienoti mīlestībā. Šī apziņa, ka Dievs mīl katru
no mums un ir uzticīgs, dod mums ikdienā nepieciešamo mieru un spēku.
Francisks
atzina, ka ir tikai viena lieta, kas mūs šķir no Dieva. Tas ir cilvēka grēks. Taču
arī šajā gadījumā Dievs nemitēsies cilvēku meklēt, lai atkal izveidotu vienotību,
kas pastāvēs arī pēc nāves – tādu vienotību, kuras piepildījums būs galīgā tikšanās
ar Debesu Tēvu. Šī pārliecība piešķir jaunu un pilnīgu jēgu šīs zemes dzīvei un atver
mūs mūžīgās dzīves cerībai.
Kur paliek tas, ko cilvēks darīja? Kāda jēga ir
viņa dzīvei? Uz šiem un citiem jautājumiem, kas pavīd mūsos tad, kad saskaramies ar
kāda dārga cilvēka aiziešanu mūžībā, pāvests atbildēja ar Gudrības grāmatas vārdiem:
„Viņi ir Dieva rokās”. Francisks paskaidroja, ka roka simbolizē uzņemšanu un aizsardzību.
Tā ir cieņas un uzticības pilnu personisku attiecību zīme. Pastiept pretī roku un
to paspiest nozīmē izrādīt cieņu. „Lūk, šie dedzīgie Baznīcas gani, kuri veltīja savu
dzīvi kalpošanai Dievam un cilvēkiem, atrodas Dieva rokās”, teica Svētais tēvs. „Pat
mūsu grēki ir Dieva rokās”, viņš piebilda. Tās ir žēlsirdīgās rokas. Mīlestības caurdurtās
rokas. Jēzus saglabāja savās rokās rētas, lai mēs sajustu Viņa žēlsirdību. Tas ļauj
mums raudzīties uz priekšu ar lielu cerību. Visi, kuri pieņem Dieva Vārdu un ir paklausīgi
Svētajam Garam, atrodas mūžīgās dzīves perspektīvas priekšā.
Noslēgumā Francisks
aicināja ticīgos lūgties par mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem, lai Kungs
pieņem viņus savā gaismas un miera valstībā. 2013. gadā visā pasaulē ir miruši 9 kardināli
un 116 bīskapi. Četri kardināli nomira vēl Benedikta XVI pontifikāta laikā, bet pieci
kardināli – kopš Baznīcu vada jaunais pāvests Francisks. Septiņi no viņiem ir eiropieši,
viens no Āzijas un viens no Āfrikas. Eiropiešu vidū ir poļu tautības kardināls, Gņeznas
un Varšavas arhibīskaps, Polijas primass, Juzefs Glemps. Viņš aizgāja mūžībā 83 gadu
vecumā. Taču visvecākais bija itāļu tautības kardināls Ersilio Tonini, kurš nomira
99 gadu vecumā. Vieni no viņa pēdējiem vārdiem bija: „Vissvarīgākā lieta ir mīlestība”.
Noslēdzot homīliju, pāvests Francisks mudināja lūgties arī par mums pašiem, lai Kungs
palīdz mums sagatavoties satikties ar Viņu. „Datumu mēs nezinām, bet tikšanās būs”,
viņš sacīja.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna Radio obligāta