2013-10-24 15:29:59

Nav iespējams būt kristiešiem – pusceļa gājējiem!


„Visi kristītie ir aicināti iet pa svēttapšanas ceļu un nav iespējams būt kristiešiem – pusceļa gājējiem,” apgalvoja pāvests Francisks ceturtdienas rīta Svētajā Misē. Viņš piebilda, ka mūsu dzīvē vienmēr ir „pirms” un „pēc” Jēzus. Tas nozīmē, ka Kristus mūsos ir izvērsis „otrās radīšanas” darbību. Tāpēc mums šī darbība ir jāatspoguļo ar savu dzīvesveidu. Homīlijā pāvests balstījās uz svētā Pāvila vēstuli romiešiem, kurā tiek runāts par mūsu pestīšanu. Apustulis to cenšas paskaidrot ar „pirms” un „pēc” loģiku – ar „pirms un pēc Jēzus”. Pāvests teica:

„Esam pārveidoti Kristū! Tas, ko Kristus paveica mūsos, ir rekreācija. Kristus asinis mūs radīja no jauna. Tā ir otrreizēja radīšana! Ja pirms tam visa mūsu dzīve, mūsu miesa, mūsu dvēsele, mūsu ieradumi, veda pa grēka un netaisnības ceļu, pēc šīs rekreācijas mums ir jācenšas iet pa taisnības, pa svēttapšanas ceļu. Izmantojiet šo vārdu „svētums”! Mēs esam kristīti. Mēs bijām maziņi, bet tai brīdī vecāki mūsu vārdā teica Ticības apliecinājumu „Ticu uz Jēzu Kristu”, kas ir piedevis grēkus. Ticu uz Jēzu Kristu!”

Pāvests piebilda, ka no jauna ir jāatgūst šī ticība Jēzum Kristum un jāatspoguļo tā mūsu dzīvesveidā. Ir jādzīvo kā kristiešiem un šī ticība Kristum, šī rekreācija, ir jānes tālāk. Tas ir jādara ar ticību – ir jāveic darbi, kas izriet no šīs ticības. Tie ir svēttapšanas darbi. Pāvests norādīja, ka ir jānes tālāk pirmā svēttapšana, ko visi esam saņēmuši Kristībā.

„Mēs patiešām, daudzas, daudzas reizes esam vāji. Mēs grēkojam, esam nepilnīgi… Vai tas notiek svētuma ceļā? Jā un nē! Ja tu pierod un sev saki:” „Mana dzīve ir, kāda ir, bet es ticu Jēzum Kristum, bet dzīvoju kā gribu”… Ak, nē, tas tevi nedara svētu! Tas neiet cauri! Tas ir bezjēdzīgi! Taču, ja tu atzīsti: „jā, esmu grēcinieks, esmu vājš,” un vienmēr ej pie Kunga un Viņam saki: „bet, Kungs, Tev pieder spēks, piešķir man ticību! Tu vari mani izdziedināt!”, un Izlīgšanas Sakramentā tu ļauj sevi izdziedināt, tad arī mūsu nepilnības palīdz iet pa svēttapšanas ceļu. Taču vienmēr ir šis „pirms” un „pēc”.

„Pirms Ticības apliecinājuma, pirms Jēzus Kristus pieņemšanas, kurš mūs ir no jauna radījis ar savām asinīm, mēs gājām netaisnību ceļu,” atkārtoja pāvests. Taču, pēc tam atrodamies uz svēttapšanas ceļa. Tas mums ir jāuztver nopietni. Pāvests piebilda, ka tāpēc ir jādara taisnības darbi, vienkārši darbi. Ir jāpielūdz Dievs. Dievs vienmēr ir pirmais! Un tad ir jādara tas, ko iesaka Jēzus: ir jāpalīdz citiem. Pāvests piebilda, ka šie darbi ir darbi, ko savā dzīvē darīja Jēzus. Tie ir taisnības, rekreācijas darbi. Kad dodam ēst izsalkušajam, mēs no jauna radām cerību. Taču, ja pieņemam ticību, bet nedzīvojam saskaņā ar to, tad esam kristieši tikai atmiņas pēc. Pāvests sacīja:

„Bez šīs „pirms” un „pēc” apziņas, par kuru runā Pāvils, mūsu „kristietība” nekam neder! Vēl jo vairāk, tā iet liekulības ceļu! Saku „kristietis”, bet dzīvoju kā pagāns. Dažreiz sakām „kristieši – pusceļa gājēji”, kas to neuztver nopietni. Esam svēti, attaisnoti, Kristus asiņu svētdarīti: ir jāņem šī svētdarīšana un jānes uz priekšu! Taču daži to neuztver nopietni. Remdenie kristieši: „bet”, „jā, jā”, „nē, nē”. Viņi ir kā rožūdenī mazgāti! Viņiem ir nedaudz kristiešu virskārtas, nedaudz katehēzes virskārtas, bet iekšā tiem nav patiesas atgriešanās, nav šīs Pāvila pārliecības: „Visu esmu atstājis un uzskatu par nederīgu, lai iegūtu Kristu un atrastu sevi Viņā”.

Pāvests teica, ka tāda bija Pāvila kristīgā dedzība. Svētais tēvs aicināja atstāt visu, kas mūs attālina no Jēzus Kristus, un darīt jaunas visas lietas, jo Kristū viss ir jauns. Francisks aicināja lūgt žēlastību, lai mēs varētu dzīvot kā kristieši pavisam nopietni, un patiesi ticēt, ka esam svētdarīti ar Kristus asinīm”.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta!







All the contents on this site are copyrighted ©.