Marija – ticības, mīlestības un vienotības ar Kristu paraugs
Baznīca nav kāds veikals vai humanitāra organizācija. Tā ir sūtīta nest visiem cilvēkiem
Kristu un Viņa Evaņģēliju. Tā nepasniedz sevi, bet atklāj Dieva mīlestību – sacīja
pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Turpinot katehēžu ciklu par Baznīcu,
23. oktobrī Francisks pievērsās Vissvētākajai Jaunavai Marijai kā Baznīcas attēlam
un paraugam (sal. Lumen gentium 63). Pāvests uzsvēra, ka mūsu pilnīgā prieka
avots ir Dievs, un šis prieks izpaužas nesavtīgā tuvākmīlestībā, savstarpējā sapratnē
un palīdzībā. Kādu mīlestību mēs sniedzam cits citam un kādas ir mūsu attiecības ar
līdzcilvēkiem? – jautāja Svētais tēvs.
Pirmkārt, Marija ir ticības
paraugs. Francisks atgādināja, ka viņa bija ebreju tautības meitene, kura ar visu
sirdi ilgojās pēc savas tautas atpestīšanas. Dievs bija lēmis, ka tieši viņai vajadzēja
kļūt par Pestītāja Māti. Šis Dieva plāns viņai tika atklāts Pasludināšanas brīdī.
Marija atbildēja eņģelim ar „jā” vārdu un kopš tā brīža viņas ticība saņēma jaunu
gaismu. Tā koncentrējās uz Jēzu, Dieva Dēlu, kurš Viņā kļuva Cilvēks, un kurā piepildījās
visas pestīšanas vēstures apsolījumi. Marija ir Baznīcas ticības paraugs tanī ziņā,
ka, pateicoties viņas ticībai, Izraēļa tautas ticība sasniedz piepildījumu – paskaidroja
pāvests. Šīs ticības kodols ir Jēzus, par Cilvēku tapušais Dieva Dēls, Dieva bezgalīgā
Mīlestība.
Turpinājumā Svētais tēvs sniedza atbildi uz jautājumu par to, kā
Marija īstenoja savu ticību. Tāpat kā katra mamma – tūkstošiem darbu un rūpju ietvarā,
ejot savās ikdienas gaitās, domājot par iztiku, apģērbu, mājas darbiem... Tieši šī
parastā ikdienas dzīve bija Marijas lauks, kur veidojās ciešas un dziļas attiecības
ar Dievu, attiecības starp viņu un viņas Dēlu. Marijas „jā” vārds, kas bija pilnīgs
jau kopš sākuma, attīstījās līdz pat Krusta brīdim. Pie Krusta viņa kļuva mūsu visu
Māte. Viņa apskauj katru no mums un ved pie sava Dēla.
Mēs varam uzdot sev
jautājumu – mudināja pāvests. Vai ļaujam, lai mūs izgaismo Marijas, kura ir mūsu Māte,
ticība? Varbūt domājam, ka viņa mīt kaut kur tālu un ir pārāk atšķirīga no mums? Vai
grūtību, pārbaudījumu un tumsas brīžos raugāmies uz viņu kā paļāvības uz Dievu paraugu
– kā uz to, kura vienmēr grib vienīgi mūsu labumu? Padomāsim par to! No jauna uzlūkot
Mariju kā Baznīcas ticības paraugu un pirmtēlu – tas varbūt nāks mums par labu.
Otrkārt,
Marija ir mīlestības paraugs. Šeit pāvests pievērsās Elizabetes apciemojumam.
Marija devās pie savas māsīcas ne tikai, lai praktiski viņu atbalstītu. Marija nesa
Elizabetei pašu Jēzu, kas jau mājoja viņas klēpī. Ienesot šajā mājā Jēzu, viņa tajā
ienesa pilnīgo prieku. Pilnīgā prieka avots ir Jēzus un Svētais Gars. Dievmāte grib
arī mums sniegt šo dārgo dāvanu, proti, pašu Jēzu – atgādināja Francisks. Saņemot
Jēzu, mēs saņemam mīlestību, mieru un prieku. Baznīca rīkojas tāpat kā Marija. Tā
nav nekāda nevalstiskā vai humanitārā organizācija. Baznīcas uzdevums ir nest cilvēkiem
Kristu. Ja notiktu tā, ka, pieņemsim, Baznīca vairs neatklātu cilvēkiem Jēzu, tad
tā būtu mirusi Baznīca – piebilda pāvests. Baznīcai jāatklāj Jēzus, Viņa mīlestība,
Viņa žēlsirdība un Viņa spēks.
Kādu mīlestību mēs nesam citiem? – jautāja
Francisks. Vai tā ir Jēzus mīlestība, kurā notiek dalīšanās, kura piedod un pavada,
vai pavisam blāva mīlestība? Ar mīlestību ir līdzīgi kā ar vīnu, kas tiek atšķaidīts
ar ūdeni. Vai tāda ir mūsu mīlestība? Vai tā ir stipra? Vai tā ir tik vāja, ka priekšroku
dodam simpātijām un gaidām kādu labumu pretī? Tā ir savtīga mīlestība. Uzdošu vēl
vienu jautājumu: Vai Jēzum patīk vai nepatīk savtīga mīlestība? Patīk? Tomēr neesat
īsti pārliecināti, vai ne? Patīk vai nepatīk? Nepatīk! Mīlestībai jābūt nesavtīgai.
Mums jāmīl tāpat kā mīlēja Viņš.
Francisks aicināja pārdomāt arī par to, kādas
ir mūsu attiecības draudzēs vai citur, kur esam kopā ar citiem. Vai izturamies pret
saviem līdzcilvēkiem kā pret brāļiem un māsām? Vai varbūt kritizējam, runājam sliktu
viens par otru? Varbūt domājam tikai par sevi? Vai rūpējamies cits par citu?
Treškārt,
Marija ir vienotības ar Kristu paraugs – sacīja pāvests. Viņa dzīvoja tāpat
kā citas ebreju sievietes. Viņa lūdzās, strādāja, apmeklēja sinagogu. Tomēr viņa visu
darīja pilnīgā vienotībā ar Jēzu. Šī vienotība sasniedza savu vainagojumu Kalvārijas
kalnā, kur Jēzus cilvēces pestīšanas labā atdeva savu dzīvību. Marija bija dziļi vienota
ar Viņu un pieņēma Debesu Tēva gribu. Vienmēr būt vienotiem ar Jēzu! Francisks atzina,
ka tā ir skaista mācība. Kā ir ar mums? Vai mēs atceramies Jēzu tikai tad, kad kaut
kas nav vairs kārtībā un rodas kāda vajadzība, vai mūsu attiecības ar Viņu ir pastāvīgas,
patiesas draudzības attiecības pat tad, ja nākas Viņam sekot pa krusta ceļu?
Saulainajā
23. oktobra priekšpusdienā, kad termometra stabiņš Romā pārsniedza 25 grādus, uz tikšanos
ar pāvestu pulcējās vairāk nekā 100 tk. svētceļnieku. Jau no agra rīta ap Svētā Pētera
laukuma kolonnām drūzmējās lieli ļaužu pūļi. Vispārējās audiences laikā cilvēku pārpildītas
bija visas apkārtējās ieliņas, Pija XII laukums un Končiliaziones iela. Uzrunājot
poļu ticīgos, Francisks mudināja veltīt Rožukroņa lūgšanas par mieru pasaulē un par
atgriešanos pie evaņģēliskajām vērtībām.
J. Evertovskis / VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta