Pieķeršanās naudai iznīcina!

„Alkatība, pieķeršanās naudai, sagrauj cilvēkus, sagrauj ģimenes un attiecības ar citiem,” teica pāvests, svinot pirmdienas rīta dievkalpojumu. Šī Svētā tēva atziņa nenozīmē, ka viņš aicina izvēlēties nabadzību, bet gan izmantot Dieva dotās dāvanas to labā, kuri cieš trūkumu. Komentējot Evaņģēlija lasījumu par kādu vīru, kurš lūdz Jēzu atrisināt mantojuma tiesības ar viņa brāli, pāvests pakavējās pie mūsu attiecību problēmām ar naudu:

„Tā ir ikdienas problēma. Cik daudz izpostītu ģimeņu ir redzēts naudas dēļ: brālis pret brāli, tēvs pret dēlu… Un tas ir pirmais, pie kā ved pieķeršanās naudai. Tas iznīcina! Kad cilvēks, kurš pieķēries naudai, iznīcina sevi, viņš iznīcina ģimeni! Nauda iznīcina! Nauda kalpo, lai varētu paveikt daudzas labas lietas, daudzus darbus, lai attīstītu cilvēcību, bet, kad tava sirds ir šādi pieķērusies, tu tiec iznīcināts”.

Jēzus stāsta līdzību par bagāto vīru, kurš dzīvo, krādams sev mantu, bet „nav bagāts pie Dieva”. Jēzus brīdinājums nozīmē turēties tālu no jebkādas alkatības:

„Tas ir tas, kas nes ļaunumu: alkatība manās attiecībās ar naudu. Iegūt vairāk, iegūt vairāk, iegūt vairāk… Tas tevi ved pie elkdievības, sagrauj tavas attiecības ar citiem! Nevis nauda, bet attieksme ir tas, ko sauc par alkatību. Tad šī alkatība tevi padara slimu, jo liek tev domāt tikai caur naudas attieksmi. Tā tevi sagrauj, padara tevi slimu… Un beigās – un tas ir vissvarīgāk, alkatība ir elkdievības instruments, jo tas iet citu ceļu nekā to, pa kuru mūs ved Dievs. Svētais Pāvils saka, ka Jēzus Kristus, kurš bija bagāts, vēlējās kļūt nabadzīgs, lai mūs padarītu bagātus. Tas ir Dieva ceļš: pazemība, pazemoties, lai kalpotu. Taču alkatība tevi ved pa pretēju ceļu: tu, nabaga cilvēks, liekulības dēļ vēlies kļūt kā Dievs. Tā ir elkdievība!”

„Tāpēc,” turpināja pāvests, „Jēzus saka „bargus, spēcīgus vārdus pret šo pieķeršanos naudai. Viņš mums saka, ka nevar kalpot diviem kungiem: var kalpot vai nu Dievam, vai naudai. Viņš saka neraizēties, jo Kungs zina, kas mums ir vajadzīgs, un aicina mūs uzticīgi paļauties uz Tēvu, kurš liek ziedēt lauka lilijām un dod barību putniem. Bagātais vīrs līdzībā turpina domāt tikai par bagātībām, bet Dievs viņam saka, ka šai naktī no Viņa tiks atprasīta dvēsele. Šis ceļš ir pretējs Dieva ceļam, tas ir neprātīgs, tas ved tālu no dzīvības un iznīcina jebkādas brālības saites starp cilvēkiem”. Noslēdzot homīliju, pāvests teica:

„Kungs mūs māca, pa kādu ceļu ir jāiet. Tas nav nabadzības ceļš nabadzības dēļ. Nē! Tas ir nabadzības ceļš kā līdzeklis, jo Dievs ir Dievs, jo Viņš ir vienīgais Kungs! Viņš nav zelta elks! Un visus labumus, kas mums pieder, Kungs dod, lai varētu turpināt ceļu pasaulē, lai turpinātu cilvēcības gājumu, lai palīdzētu – palīdzētu citiem. Lai šodien mums sirdīs paliek Kunga Vārds: „Pielūkojiet un sargieties no mantkārības, jo pat tad, ja kādam visa ir papilnam, viņa dzīve nav atkarīga no viņa mantas”.”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta!