Kāds mums ir sakars ar to, ko savā laikā izdzīvoja Kristus apustuļi? Vai mēs apzināmies
Baznīcas nozīmi un vērtību? Vai esam misionāri ar saviem vārdiem un jo sevišķi ar
savu dzīvi? – šos jautājumus izvirzīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā.
Turpinot katehēžu ciklu par vienu, svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu, 16. oktobrī
Francisks pievērsās pēdējam Baznīcas atribūtam, proti, tās apustuliskumam. Baznīca,
kas noslēdzas sevī un savā pagātnē, un kas tikai pievērš uzmanību nenozīmīgām rīcības
normām, noliedz savu īsto identitāti – viņš uzsvēra.
Vai esam kādreiz domājuši
par to, ko nozīmē jēdziens „Baznīca ir apustuliska”? Varbūt kāds par to ir padomājis
tikai būdams svētceļojumā Romā, kur apustuļi Pēteris un Pāvils atdeva savu dzīvību
par Kristu. Apliecināt, ka Baznīca ir apustuliska nozīmē atzīt to dziļo un būtisko
saiti, kas to vieno ar apustuļiem – ar 12 vīriem, kurus Jēzus paaicināja pie sevis,
lai tie būtu ar Viņu, un lai sūtītu tos sludināt (sal. Mk 3, 13-19). Francisks norādīja,
ka vārds „apustulis”, kas nāk no grieķu valodas, nozīmē „sūtītais”.
Apustulis
ir cilvēks, kurš tiek sūtīts kaut ko darīt – viņš sacīja. Jēzus izvēlējās un paaicināja
apustuļus, lai tie turpinātu Viņa darbu, tas ir, lai lūgtos – un tas ir pirmais apustuļa
uzdevums – un lai sludinātu Evaņģēliju, kas ir otrais uzdevums. Tas ir svarīgi, jo
runājot par apustuļiem, varam padomāt, ka tie nāca tikai sludināt un darīt daudz darbu.
Taču būt par apustuli vispirms nozīmē lūgties un tikai tad sludināt Evaņģēliju. Mums
visiem, ja vien gribam būt apustuļi, vajadzētu uzdot sev jautājumu: Vai es lūdzos
par pasaules pestīšanu? Vai es sludinu Evaņģēliju? Tā ir apustuliskā Baznīca! Ar apustuļiem
mūs vieno būtiska saikne!
Uzrunas turpinājumā pāvests pievērsās trīs aspektiem.
Pirmkārt, Baznīca ir apustuliska, jo tā ir dibināta uz apustuļu pamatiem. Tā balstās
uz viņu sludināto vārdu, viņu lūgšanu un viņu autoritāti, ko tie saņēma no Kristus.
Tāpēc mūsu ticība pamatojas nevis uz kādu ideju vai filozofiju, bet uz pašu Kristu.
Bez Kristus Baznīca nevar pastāvēt! Jēzus ir Baznīcas balsts – uzsvēra pāvests. Otrkārt,
Baznīca ir apustuliska, jo tā glabā un nodot tālāk no apustuļiem dzirdēto vārdu un
mācību – viņu atstāto ticības mantojumu. Šajā mantojumā, ko Baznīca glabā, ietilpst
Svētie Raksti, mācība, sakramenti, garīgo ganu kalpojums. Tādā veidā mēs varam saglabāt
savu uzticību Kristum un ņemt dalību Viņa paša dzīvē. Treškārt, Baznīca ir apustuliska,
jo tā ir sūtīta sludināt Evaņģēliju visai pasaulei. Tā turpina misiju, ko Jēzus uzticēja
apustuļiem. Šajā sakarā Francisks uzsvēra, ka Kristus aicina mūs visus doties pretī
saviem līdzcilvēkiem. Viņš mūs sūta iet un nest visiem Evaņģēlija priecīgo vēsti.
Pāvests salīdzināja Baznīcu ar upi, kas tek cauri gadu simteņiem, attīstās,
apūdeņo, taču tās ūdens visu laiku iztek no avota, kas ir dzīvais Kristus. Viņa vārdi
ir nezūdoši, jo Viņš ir mūžam dzīvs. Francisks uzsvēra, ka Jēzus vienmēr ir mūsu vidū.
Viņš dzird mūs un klausās. Šodien Viņš ir ar mums kopā. Viņš mājo mūsu sirdī. Baznīca
ir skaista, jo tās vidū mājo pats Jēzus. Par to ir vērts padomāt. Svarīgi, lai mēs
novērtētu Baznīcas dāvanu! Tieši Baznīcā satiekam Kristu. Neskatoties uz dažādām grūtībām,
problēmām, mūsu vājībām un grēkiem, tieši Baznīca atklāj mums Kristus vēsti. Svētais
tēvs aicināja pārdomāt, vai mēs, kristieši, esam īsti misionāri, vai varbūt esam ieslēgušies
savās baznīcās? Varbūt esam sakristejas kristieši, vai kristieši tikai vārdos, kuri
dzīvo kā pagāni? Pāvests apliecināja, ka šos jautājums viņš uzdod arī pats sev, un
vēlreiz atkārtoja, ka esam aicināti lūgties un sludināt Evaņģēliju ar savu dzīves
piemēru un vārdiem. Tā ir apustuliskā Baznīca.
No visiem kontinentiem Svētā
Pētera laukumā sapulcējušos svētceļnieku vidū bija arī NATO Aizsardzības koledžas
delegācija un ticīgie no Irākas un Jordānijas. Uzrunājot poļu svētceļniekus, pāvests
norādīja, ka šodien Katovicē notiek nozīmīgs reliģisks kultūras pasākums. Tajā piedalās
simtiem aktieru, kuri iepazīstina skatītājus ar sv. Franciska dzīvi un garīgumu. Lai
šī mākslinieciskā tikšanās ar Asīzes svēto iedveš visu cilvēku sirdīs mīlestību uz
Dievu Radītāju, cieņu pret radību un darbīgu mīlestību pret tiem, kuri cieš garīgo
un materiālo trūkumu! – vēlēja pāvests.
J. Evertovskis / VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta