Slavēt Dievu, mīlēt Dievu vairāk par visu un mīlēt tuvāko!

„Elkdievība un liekulība,” – pāvests Francisks otrdienas rīta Svētajā Misē izcēla šos abus „netikumus”, sakot, ka tie nepasargā pat kristīgo dzīvi. Lai nekristu šajos grēkos, viņš mudināja praksē, attiecībā pret tuvāko, pielietot 10 Dieva mīlestības baušļus. Kļūt par savu ideju apustuli, vai par savas labklājības pielūdzēju. Aprunāt kādu tāpēc, ka viņš nepiekrīt dažām formalitātēm, aizmirstot, ka „jaunais” kristietības bauslis ir mīlestība pret tuvāko bez jebkādiem „ja”, vai „bet”. Svētās Mises liturģija kārtējo reizi raisīja pāvesta domas par lamatām, kas ir izliktas ticības dzīvē.

Pāvests vadījās pēc svētā Pāvila vārdiem, lai norādītu uz elkdievību, kuru piekopj cilvēki, kuri „neraugoties uz to, ka ir pazinuši Dievu, nav Viņam atdevuši nedz godu, nedz arī pateikušies”. Šie cilvēki ir devuši priekšroku radību, nevis Dieva adorācijai. Pāvests apgalvoja, ka tā ir elkdievība, kas „noslāpē ticības patiesību, kurā atklājas Dieva taisnība”. Francisks teica:

„Tā kā mums visiem ir nepieciešamība pielūgt, jo mūsos mīt Dieva nospiedums, tad, tai gadījumā, ja nepielūdzam Dievu, pielūdzam radības. Un tā ir pāreja no ticības uz elkdievību. Viņiem, elku pielūdzējiem, nav nekāda attaisnojuma: lai arī Dievu viņi ir pazinuši, nav Viņam atdevuši nedz godu, nedz arī pateikušies. Kāds ir elku pielūdzēja ceļš? Viņi ir pazuduši savos liekulīgajos prātojumos un viņu trulais prāts ir aptumšots. Savas domas egoisms, visvarenais egoisms, tas, ko es domāju, ir patiesi: es domāju par patiesību, es daru patiesību ar savām domām…”.

Svētā Pāvila kritika pirms diviem tūkstošiem gadu bija vērsta pret elkdievjiem, kuri metās ceļos reptiļu, putnu un četrkājainu dzīvnieku priekšā. Šodien elkdievības problēma pastāv citās formās un citos veidos:

„Arī šodien ir daudzi elki un arī šodien ir daudzi elku pielūdzēji. Daudzi domā, ka viņi ir ļoti gudri. Tādi ir arī starp mums, kristiešiem! Viņi domā, ka ir ļoti zinoši, ka viņi zina visu… Un viņi ir kļuvuši muļķīgi un nesatricināmā Dieva slavu viņi aizvieto ar attēlu: ar savu es, ar savām idejām, ar savām ērtībām… Elkdievība nepieder tikai vēsturei – arī šodien ceļā satiekam elkus, nav jāiet nemaz tālu… Mums visiem iekšā ir kāds apslēpts elks. Varam pajautāt Dieva priekšā: kāds ir mans apslēptais elks? Tas, kurš aizņem Kunga vietu!”

Ja svētais Pāvils elku pielūdzējus sauc par muļķiem, tad šīsdienas Evaņģēlijā Jēzus dara to pašu ar liekuļiem, kurus personificē farizejs. Viņš ir sašutis par to, ka Skolotājs pirms pusdienām nav mazgājies. „Jūs, farizeji,” saka Jēzus, „tīrāt biķera un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšiene ir laupīšanu un nekrietnības pilna.” Un Jēzus piebilst: „Labāk dodiet to, kas ir iekšienē, kā žēlsirdības dāvanu, un, lūk, viss jums būs tīrs”. Pāvests paskaidroja:

„Jēzus iesaka: neskatieties uz ārieni, bet meklējiet tieši patiesību. Trauks ir trauks, bet svarīgs ir tas, kas traukā, proti, ēdiens. Bet ja tu esi liekulis, ja esi karjerists, ja esi ambiciozs, ja esi cilvēks, kurš vienmēr dižojas ar sevi pašu, vai kuram patīk dižoties, jo domā, ka ir perfekts, tad dod kaut nedaudz ziedojumu un tas sadziedēs tavu liekulību. Lūk, Kunga ceļš: slavēt Dievu, mīlēt Dievu vairāk par visu un mīlēt tuvāko. Tas ir tik vienkāršs, bet reizē tik grūts! To var paveikt tikai ar žēlastību. Lūgsim žēlastību!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta!