Būt kristiešiem nevis vārdos, bet darbos

Mīlestība nevar būt daļēja. Ja mīlam, tad mīlam līdz galam. Šādas mīlestības piemēru mums atstāja Jēzus un mocekļi, kuri par Viņu atdeva savu dzīvību. Uz to norādīja pāvests Francisks trīs minūšu garā videovēstījumā, kas tika pārraidīts 13. oktobrī sakarā ar Tarragonā, Spānijā, notiekošajām beatifikācijas svinībām. Tur svētdien par svētīgiem tika pasludināti 522 divdesmitā gadsimta spāņu mocekļi. Ceremoniju vadīja Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts, kard. Andželo Amato. Tajā piedalījās 79 spāņu un 25 ārzemju bīskapi, vairāk nekā 1380 priesteri, 2700 reliģisko ordeņu locekļi un 4000 mocekļu tuvinieki – kopumā aptuveni 30 tk. ticīgo.

Kas ir mocekļi? – videovēstījumā jautāja pāvests. Tie bija kristieši, kuri pilnībā piederēja Kristum. Viņi labi apzinājās, ko nozīmē mīlēt līdz galam. Mīlestība nevar būt daļēja. Piekalts pie Krusta koka, Jēzus piedzīvoja nāves un grēka smagumu, taču pilnībā uzticējās Tēvam un piedeva. Viņš atdeva par mums savu dzīvību. Mocekļi sekoja Viņam, atdarināja Viņa mīlestību līdz pat savas dzīvības atdevei. Arī kristieši ir aicināti sekot mocekļu piemēram.

Francisks norādīja, ka mums ir nemitīgi mazliet jānomirst, lai izietu no sevis, atbrīvotos no sava egoisma, ērtībām, slinkuma, skumjām, un lai atvērtos Dievam un citiem cilvēkiem, sevišķi, trūkumcietējiem. Svētais tēvs aicināja lūgt mocekļu aizbildniecību, lai mēs būtu īsti kristieši, lai mēs ne tikai ar vārdiem apliecinātu savu ticību, bet īstenotu to savā dzīvē, lai mēs nebūtu remdeni, bet gan stipri savā ticībā. Tad arī grūtībās būsim par cerības ieraugu un par brālības un solidaritātes paraugu.

Jauno svētīgo vidū ir trīs bīskapi, daudzi priesteri, semināristi, konsekrētās personas un laji. Reliģisko vajāšanu laikā Spānijā, divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados, savu dzīvību par Kristu atdeva daudzi jaunieši, vecie ļaudis, ģimenes tēvi un mātes. Spānija ir mocekļu asinīm svētīta zeme – liturģiskās ceremonijas laikā norādīja kard. Andželo Amato. Tās bija lielākās beatifikācijas svinības visā šīs zemes vēsturē.

Savukārt intervijā Vatikāna Radio kardināls uzsvēra, ka šo mocekļu liecība ir katram cilvēkam adresēts aicinājums piedot, atbrīvot savu sirdi no naida, rūgtuma un jebkāda apslēptā ļaunuma, un izplatīt mieru. Mocekļi nevienu neienīda. Viņi mīlēja, darīja citiem labu, rūpējās par saviem tuvākajiem. Viņu moceklība ir aicinājums visiem, tai skaitā tiem, kuri nav kristieši, nemitīgi pievērsties labajam, veicināt mieru un brālību, respektēt otra cilvēka brīvību, veidot harmoniskas savstarpējās attiecības. Tas ir atgriešanās ceļš, pa kuru jāiet katram no mums.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta