Lūgt, lai Kungs savā žēlastībā mums dāvā pats sevi!

„Lūgšanā mums ir jābūt drosmīgiem un jāatklāj, kāda ir patiesā žēlastība, kas mums ir dota, proti, pats Dievs,” teica pāvests 10. oktobra rītā, Svētās Mises sprediķī. Tā centrā šoreiz bija Jēzus aicinājums uzticīgi un paļāvīgi lūgties. Pāvests Francisks aplūkoja līdzību par uzmācīgo draugu, kurš saņem to, ko vēlas, pateicoties savai neatlaidībai: „Kā mēs lūdzamies? Lūdzamies ieraduma pēc, lūdzamies dievbijīgi, taču remdeni, vai arī drosmīgi noliekam sevi Kunga priekšā, lai lūgtu žēlastību izlūgt to, ko lūdzam? Drosme lūgšanā… Lūgšana, kurā pietrūkst drosmes, nav īsta lūgšana. Drosme būt uzticīgiem, ka Kungs mūs uzklausa, drosme klauvēt pie durvīm… Kungs saka: „Tas, kurš lūgs, saņems, un tas, kurš meklēs, atradīs, un tam, kurš klauvē, tiks atvērts”. Taču ir jālūdz, jāmeklē un jāklauvē”.

Pāvests jautāja, vai mēs iesaistāmies lūgšanā? Vai protam klauvēt pie Dievs sirds? Turpinot pārdomas, Francisks sacīja: „Kad lūdzamies drosmīgi, Kungs dod žēlastību, un savā žēlastībā mums dāvā arī pats sevi – dāvā Svēto Garu, tātad sevi! Taču, vai Kungs mums sūta žēlastību pa pastu? Nē, nekad! Taču Viņš ir durvis. Un Viņš ir žēlastība! Tas, ko mēs lūdzam, ir kā ….papīrs, kurā tiek ietīta žēlastība. Taču patiesā žēlastība ir Viņš, kas nāk to atnest. Tas ir Viņš! Ar savu lūgšanu, ja tā ir drosmīga, mēs saņemam to, ko lūdzam, kā arī to, kas ir vēl svarīgāks, proti, Kungu!”

„Evaņģēlijos”, teica pāvests, „daži saņem žēlastību un dodas prom”. No desmit lepras slimniekiem, kurus izārstēja Jēzus, tikai viens atgriežas, lai Viņam pateiktos. Arī aklais no Jērikas atrod Jēzu un slavē Kungu. „Taču ir jālūdzas ar „ticības drosmi”, mudināja Francisks, „cenšoties lūgt arī to, ko neatļaujas mūsu lūgšana – tātad, pašu Kungu”:

„Mēs prasām žēlastību, taču neatļaujamies teikt: „Nāc un man to atnes!” Zinām, ka žēlastību vienmēr nes Viņš. Tas ir Viņš, kurš nāk, un mums to dod. Neapkaunosim sevi, paņemot žēlastību un neatzīstot To, kurš to nes, To, kurš to dod – Kungu! Lai Kungs dāvā mums žēlastību dot mums pašam sevi – vienmēr, katrā žēlastībā! Un lai mēs Viņu atzīstam, un lai Viņu slavējam tāpat kā izdziedinātie slimnieki Evaņģēlijā! Jo šai žēlastībā esam atraduši Kungu”.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta!