Francisks priesteriem: "Pietiek garo un garlaicīgo sprediķu!"

4. oktobrī, svētā Franciska svētkos, pāvests veica vienas dienas vizīti Asīzē. Tas bija viņa trešais ceļojums pa Itāliju. Vizītes programma bija ļoti intensīva. Francisks tikās ar bērniem invalīdiem, veltot katram sirsnīgu vārdu, apskāvienu, skūpstu. Tiekoties ar Caritas aprūpētajiem trūkumcietējiem, pāvests uzsvēra, ka visiem kristiešiem vajag atbrīvoties no pasaulīgā gara, kas rada traģēdijas, padziļina nabadzību un badu, veicina jaunus verdzības veidus. Svētā Franciska bazilikas laukumā Svētais tēvs vadīja dievkalpojumu. Homīlijā viņš aicināja, lai naids un nesaskaņas atbrīvotu vietu mīlestībai un mieram.

Nepietiek tikai lasīt Svētos Rakstus, vajag ieklausīties Jēzū, kurš caur tiem mūs uzrunā – sacīja Francisks tiekoties ar priesteriem, konsekrētajām personām un pastorālo padomju locekļiem. Tikšanās vieta bija Svētā Rufīna katedrāle, kurā līdz mūsdienām ir saglabājies batistērijs, kur tika nokristīti Francisks un Klāra. Uzrunā pāvests dalījās pastorālā darba pieredzē, norādot uz nepieciešamību klausīties Dieva Vārdu.

«Domāju par priesteri, kura uzdevums ir sagatavot labu sprediķi. Kā to var izdarīt, ja pats pirms tam nav atvēris savu sirdi un klusumā nav klausījies Dieva Vārdu? Nu jau pietiek garo un garlaicīgo sprediķu, kuros neko nevar saprast. Tas attiecas arī uz jums, vai ne? Taču es domāju arī par tēviem un mātēm, kuri ir bērnu pirmie audzinātāji. Bet kā var audzināt bērnus, ja pašu sirdsapziņas nav atvērtas Dieva Vārda gaismai, ja viņu domāšanas veidu un darbību nevada Vārds? Kādu piemēru viņi var dot saviem bērniem? Un tas ir ļoti svarīgi, jo vēlāk dzīvē tēvi un mātes nereti cieš no bērniem... Un tu, kādu piemēru viņiem esi devis? Kā esi viņus uzrunājis? Ar Dieva Vārdu, vai tikai ar televīzijas raidījumu vārdu? Tēviem un mātēm ir jārunā par Dieva Vārdu!»

Pāvests aicināja priesterus būt kopā ar savas kopienas ticīgajiem. Viņš atgādināja, ka labs prāvests zina visu savas draudzes ticīgo vārdus. Svētais tēvs ieteica priesteriem uzklausīt ticīgo padomus, jo viņi ir spējīgi atrast evaņģelizācijas jaunus ceļus.

«Dažreiz domāju par laulātajiem, kuri pēc daudziem kopdzīves gadiem šķiras. Tēvs, jo mēs nesaprotamies, esam attālinājušie viens no otra... Iespējams, ka attiecīgajā brīdī viņi nelūdza piedošanu. Varbūt nespēja piedot. Jaunajiem pāriem vienmēr dodu šādu padomu: Ķildojieties cik gribat. Lido un plīst trauki? Neraizējieties! Tikai nekad nenoslēdziet dienu neizlīguši! Nekad! Ja laulātie iemācītos runāt: piedod man, biju noguris. Un nākamajā dienā sāktu visu no jauna. Tas ir skaists dzīves veids. Tas palīdz izvairīties no sāpīgajām separācijām. Cik svarīgi ir iet kopā, neaizskrienot priekšā un nedzīvojot pagātnes atmiņās».

Uzrunas noslēgumā Francisks sūtīja Asīzes priesterus uz perifēriju. Tā ir, piemēram, labi situētu ģimeņu bērni, kuri nespēj pārkrustīties. Tur, kur nav Dieva, tur ir eksistenciālas perifērijas, sacīja pāvests.

Klauzūras māsas ir aicinātas būt ļoti cilvēciskas – šo atziņu pauda pāvests, tiekoties ar Svētās Klāras dibinātā ordeņa māsām. Var domāt, ka māsas dzīvo noslēgtībā, tikai pašas ar Dievu. Taču tas nav ne katoliskais, ne kristīgais gars. Mūsu dzīves centrā jābūt Kristum – Dievam, kurš pieņēma un saglabāja cilvēcisko dabu. Prieks ir tā zīme, kas liecina, ka māsa ir cilvēciska. Kādu liecību dot skumjas klostermāsas? Varbūt tās arī smaida, taču viņu smaids līdzinās stjuartu smaidam, kurā nav prieka, kas izplūst no iekšienes. Lūgšana vairo prieku – atgādināja pāvests. Viņš aicināja klarises rūpēties un stiprināt kopienas dzīvi, kurā ir problēmas, tāpat kā katrā ģimenē, jo ļaunais gars izmanto visu, lai radītu šķelšanos un nesaskaņas. Tomēr vajag visu panest ar prieku, kas izplūst no kontemplācijas – teica Francisks.

Pēc tikšanās ar klauzūras māsām Svētās Klāras bazilikā pāvests ieradās Eņģeļu Dievmātes sauktas par Porcjunkulu bazilikas laukumā, kur tikās ar jauniešiem no visiem Umbrijas reģiona novadiem. Šajā priecīgajā pasākumā piedalījās vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Francisks atbildēja uz jauniešu uzdotajiem jautājumiem, kas attiecās uz paaicinājumu, ģimeni, darbu un misiju. No turienes pāvests devās uz Rivotorto sanktuāriju, kas arī saistīts ar svētā Franciska dzīvi. Tā ir franciskāņu kopienas dzimšanas vieta. Atvadījies no Asīzes, pāvests ar helikopteru atgriezās Vatikānā.

S. Krivteža / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta