Enciklikas "Pacem in terris" aktualitāte mūsdienās

Kādi ir tie elementi, uz kuriem jābalstās, lai nodrošinātu mieru pasaulē? – atbildi uz šo jautājumu sniedza pāvests Francisks, 3. oktobrī tiekoties ar Pontifikālās „Taisnība un miers” padomes rīkotās sanāksmes dalībniekiem. Šajās dienās Romā notiekošā sanāksme ir veltīta pāvesta Jāņa XXIII enciklikas „Pacem in terris” publicēšanas 50. gadadienai. Balstoties uz sava priekšgājēja mācību, Francisks atgādināja, ka svarīgi, lai katram cilvēkam tiktu nodrošināta reāla pieeja dzīvei nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem – pārtikai, ūdenim, mājoklim, veselības aprūpei, izglītībai un ģimenei vajadzīgajai iztikai. Vai īstenojam dzīvē taisnību un solidaritāti, vai šie vārdi priekš mums šodien ir tikai teorija? – jautāja pāvests.

Laiks, kad izskanēja Jāņa XXIII sauciens pēc miera, bija aukstā kara kulminācija. Vēršoties pie visiem, kuru rokās bija vara, svētīgais pāvests sacīja: „Lai viņi, uzliekot roku uz sirds, ieklausās baiļu pilnajā bērnu un sirmgalvju, atsevišķu cilvēku un veselu kopienu saucienā, kas atskan no visām zemes malām, un paceļas uz debesīm: Miers, miers!”. Šis Radio vēstījums izskanēja 1962. gada 25. oktobrī. Savukārt 1963. gada 11. aprīlī tika izdota enciklika „Pacem in terris”. Francisks atzina, ka tas bija ne tikai cilvēkiem adresēts sauciens, bet arī uz debesīm vērsts lūgums. Dialogs, kas Jāņa XXIII laikā sākās starp diviem lielajiem blokiem, turpinājās svētīgā Jāņa Pāvila II laikā. Viena pāvesta iesētā miera sēkla otra pāvesta laikā nesa augļus. Neskatoties uz to, ka ir krituši mūri un barjeras, pasaulei aizvien ir vajadzīgs miers. Tāpēc enciklikā „Pacem in terris” izteiktais aicinājums joprojām paliek ārkārtīgi aktuāls.

Runājot par miera veidošanas pamatu, Francisks atgādināja, ka tas ir dievišķs pamats. Cilvēka, sabiedrības un ikvienas varas, kas saista indivīdus, ģimenes, dažādas sociālās grupas un valstis, un liek dzīvot taisnībā un solidaritātē, izcelsme meklējama Dievā. Tāpēc visu cilvēku uzdevums ir veicināt mieru, sekojot paša Kristus paraugam, proti, īstenojot dzīvē taisnīgumu, patiesību un mīlestību, kā arī rūpējoties par katra cilvēka integrālu attīstību saskaņā ar solidaritātes loģiku. Svētīgā Jāņa XXIII enciklika mums skaidri atgādina, ka nevarēsim panākt patiesu mieru un harmoniju, ja nedarbosimies taisnīgākas un solidārākas sabiedrības labā, ja nepārvarēsim egoismu, individuālismu un atsevišķu grupu intereses, un ja tas netiks īstenots visos līmeņos.

Kāpēc ir svarīgi atgādināt, ka cilvēka un sabiedrības izcelsme meklējama Dievā? Kādas tam ir sekas? Kāds tam ir sakars ar mūsu dzīvi? Jānis XXIII savā enciklikā „Pacem in terris” pievērš uzmanību kādai ļoti fundamentālai konsekvencei. Viņš norāda uz personas vērtību un katra cilvēka cieņu, ko pienākas vienmēr respektēt un veicināt šīs cieņas ievērošanu. Jāievēro ne tikai politiskās un civiltiesības, bet jārūpējas, lai katram cilvēkam būtu reāla pieeja pārtikai, ūdenim un mājoklim, un lai ikvienam būtu iespēja saņemt veselības aprūpi un izglītību. Tās ir elementāras lietas, no kurām ir būtiski atkarīgs miers. Tām jākļūst par prioritāti gan atsevišķu valstu darbības, gan starptautiskā mērogā – uzsvēra Francisks. Enciklika nosprauž it kā pašsaprotamus mērķus un piedāvā labi pazīstamus elementus, bet vai tos reāli īstenojam dzīvē? – jautāja pāvests.

Uzrunas turpinājumā viņš atgādināja, ka Baznīcas uzdevums nav sniegt praktiskas norādes rīcībai politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā laukā. Par to jāveic brīva diskusija. Baznīca tikai piedāvā pamatprincipus, lai vadītos, risinot tādus mūsdienu jautājumus kā, piemēram, izglītība, masu mediju ietekme uz cilvēku domāšanu, pieeja dabas resursiem, zinātnisko pētījumu rezultātu pareiza vai nepareiza izmantošana, apbruņošanās un drošības pasākumi.

Pievēršoties ekonomiskajai krīzei un traģiskajiem notikumiem Lampedūzā, Francisks uzsvēra: „Runājot par mieru un necilvēcisko pasaules ekonomisko krīzi, kas ir smags simptoms tam, ka pietrūkst cieņas pret cilvēku, nevaru ar lielām sāpēm nepieminēt šodien pie Lampedūzas krastiem notikušās traģēdijas daudzos upurus. Man prātā nāk vārds „kauns”… Kauns! Lūgsim kopā Dievu par tiem, kuri zaudēja dzīvību – par vīriešiem, sievietēm, bērniem, par viņu ģimenes locekļiem un visiem bēgļiem. Apvienosim pūliņus, lai neatkārtojas šādas traģēdijas! Mēs varam kaut ko panākt tikai ar kopīgu izlēmīgu sadarbību”.

Jānis XXIII enciklikā „Pacem in terris” māca, ka, pirmkārt, miera veidošanu jāsāk katram savā sirdī, un, otrkārt, mums jāpārskata savi attīstības un darbības modeļi visos līmeņus. Tādā veidā varēsim veicināt mieru. Noslēgumā pāvests Francisks vērsās ar lūgumu pie Vissvētākās Jaunavas Marijas – Miera Karalienes, lai viņa vienmēr mums palīdz pieņemt mieru, kas ir Kristus dāvana, un neatlaidīgi un radoši darboties kopējā labuma veicināšanas labā.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta