Lūgt žēlastību, lai nebēgtu no krusta!

„Lūgt žēlastību, lai nebēgtu no krusta,” tā ir viena no lūgšanām, ar kuru pāvests aicina vērsties pie Kunga. Šīrīta Svētās Mises homīlijā, pārdomājot Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus pasludina savas ciešanas mācekļiem, pāvests atgādināja, cik ļoti mācekļus satrauc Jēzus vārdi. Viņi domāja par triumfālu Jēzus gājienu, taču šie vārdi bija tik noslēpumaini, ka mācekļi nesaprata to jēgu. Viņi pat baidījās lūgt Jēzum tos paskaidrot. Mācekļi izvēlējās labāk par šo argumentu nerunāt, vai labāk to nesaprast, nekā saprast patiesību.

„Viņiem bija bail no krusta, bija bail no krusta. Tas pats Pēteris, pēc sava svinīgā apliecinājuma Filipa Cēzarejā, kad Jēzus atkal to saka, Kungam pārmet: „Nē, nekad Kungs! To nē!” Viņam bija bail no krusta. Taču ne tikai mācekļiem, ne tikai Pēterim vien, bet pašam Jēzum bija bail no krusta! Viņš nevarēja sevi piemānīt, Viņš zināja. Jēzum bija tik ļoti bail, ka tai ceturtdienas vakarā Viņš svīda asins sviedrus. Jēzum bija tik bail, ka Viņš teica gandrīz to pašu, ko Pēteris, gandrīz… „Tēvs, lai man šis biķeris iet secen. Taču Tavs prāts lai notiek!” Lūk, tā ir atšķirība!”

Pāvests atzīmēja, ka krusts mums izraisa bailes arī evaņģelizācijas darbā, taču pastāv „regula”, ka māceklis nav lielāks par savu Mācītāju. „Pastāv „regula””, teica Francisks, „ka bez asins izliešanas nav pestīšanas, nav auglīga apustuliskā darba bez krusta.”

„Mēs varbūt domājam, katrs no mums var domāt: „Un man, man kas notiks? Kāds būs mans krusts? Mēs nezinām. Mēs nezinām, bet tas būs! Ir jālūdz žēlastība, lai nebēgam no krusta, kad tas nāks: ar bailēm, vai ne? Tas ir tiesa! Tas raisa bailes. Man prātā nāk Jēzus pēdējie vārdi Pēterim tai pontifikālās kronēšanas laikā Tiberiādē: „Vai mani mīli? Gani! Mani mīli? Gani!...” Taču pēdējie vārdi bija šie: „Tevi vedīs tur, kur tu negribēsi!” Tas bija krusta apsolījums”.

Svētas Mises homīliju pāvests noslēdza, rosinot lūgt Jaunavas Marijas aizbildniecību:

„Tuvu Jēzum, pie Krusta, bija Viņa māte, Viņa mamma. Varbūt šodien, dienā, kurā viņu atceramies, būs labi palūgt žēlastību neatņemt bailes – tām ir jānāk, ir jānāk bailēm no krusta…, taču lūgsim žēlastību nebaidīties un nebēgt no krusta. Viņa bija tur un zina, kā ir jāstāv blakus krustam”.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta!