Pāvests jaunajiem bīskapiem: ganam jābūt nomodā pār savu ganāmpulku
Klemensa zālē pāvests Francisks tikās ar Bīskapu un Austrumu Baznīcu kongregāciju
rīkotā semināra dalībniekiem, nesen nominētiem bīskapiem no 34 valstīm. Viņu vidū
bija arī Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins. Uzrunā Svētais tēvs atgādināja,
ka bīskaps aicināts vadīt sev uzticēto diecēzi, aicināts ganīt savu ganāmpulku. Ko
tas nozīmē? Tas nozīmē pieņemt, iet un būt kopā ar ticīgo kopienu. «Lai jūsu sirdis
ir tik lielas, ka spētu pieņemt katru cilvēku, kuru satiksiet ikdienas darba gaitā.
Jau tagad pajautājiet sev: vai tie, kas klauvē pie mūsu mājas durvīm, ieraudzīs tās
atvērtas? Tikai caur jūsu labestību, pašaizliedzību un augstsirdību viņi pieredzēs
Dieva mīlestību un sapratīs, ka Baznīca ir labā māte, kas vienmēr gaida, pieņem un
mīl».
Uzrunas turpinājumā Francisks skaidroja vārdus iet kopā ar ganāmpulku.
Bīskaps ceļo kopā ar savu ganāmpulku. Tas nozīmē iet kopā ar saviem ticīgajiem, daloties
priekos un cerībā, grūtībās un ciešanās, kā brāļi un draugi, vēl vairāk, kā tēvi,
kuri spēj uzklausīt, saprast, palīdzēt un vadīt. Kopā iešana pieprasa pazemību un
mīlestības kalpojumu. Pāvests uzsvēra, ka viens no bīskapa galvenajiem uzdevumiem
ir rūpes par presbiteriem. Būt kopā ar saviem priesteriem nav izniekots laiks – atzina
Svētais tēvs. Viņš aicināja bīskapus pieņemt katru priesteri, kad tas lūdz, neatstāt
to bez atbildes, būt tuvumā un kontaktā.
Pāvests atkārtoja Lielās ceturtdienas
sprediķī teiktos vārdus par ganiem, kuriem «jāož pēc avīm». Esiet gani ar «avju smaku»
savas tautas vidū, sekojot Labā Gana piemēram. Jūsu klātbūtnei nav sekundāra nozīme.
Ticīgie vēlas redzēt savu bīskapu ejam kopā ar viņiem. Svētais tēvs aicināja bīskapus
nenoslēgties sevī, būt kopā ar ticīgajiem un iet uz diecēzes un tām eksistenciālajām
perifērijām, kur ir ciešanas, vientulība, izmisums, nabadzība, morālā degradācija.
Ticības sludināšanai ir jāsaskan ar savas dzīves piemēru. Misija un dzīve nav atdalāmas.
Katru dienu uzdosim sev jautājumu: vai dzīvoju tā, kā mācu citus?
Palikt
kopā ar savu ganāmpulku – tas bija pāvesta uzrunas trešais punkts. Palikt konkrētā
diecēzē, necenšoties meklēt sev vietu kaut kur citur. Pretējā gadījumā bīskaps nespēs
labi iepazīt savu ganāmpulku, iet tam pa priekšu, būt vidū un aiz tā, mācot, administrējot
sakramentus un apliecinot ticību ar vārdiem un savas dzīves piemēru.
Francisks
atzina, ka šodien, kad varam ceļot, brīvi pārvietoties no viena punkta līdz otram,
ātri nodibināt kontaktus un sazināties ar interneta starpniecību, Baznīcas senais
likums par bīskapa rezidenci nav izgājis no modes. Bīskapam ir uzticēta konkrēta diecēze.
«Jūs esat cieši vienoti ar savu kopienu. Šai vienotībai ir teoloģiskas saknes. Jūs
esat tās līgavaiņi. No visas sirds lūdzu, palieciet kopā ar savu tautu, ar savu kopienu.
Palieciet! Palieciet! Nepieļaujiet skandālu, ka jūs var satikt tikai lidostās. Esiet
viesmīlīgi gani, kas iet kopā ar saviem ticīgajiem, kas izturas pret tiem ar mīlestību,
žēlsirdību, laipnību, pazemību, kas ir spējīgi saskatīt arī savus ierobežojumus».
Pāvests
aicināja bīskapus nodot sveicienus savu diecēžu priesteriem un ticīgajiem, konsekrētajām
personām un semināristiem. Tikšanās laikā klātesoši bija arī divi bīskapi no Sīrijas.
«Tas ir iemesls, lai vēlreiz kopīgi lūgtu Dievu par mieru Sīrijā, par mieru Tuvajos
Austrumos, par mieru visā pasaulē. Neaizmirstiet lūgties arī par mani,» uzrunas noslēgumā
mudināja Francisks.
S. Krivteža / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna Radio obligāta