Pāvests tiekas ar Romas diecēzes priesteriem

Baznīcā ir nepieciešama garīdznieku atgriešanās un kreativitātes veicināšana, tiekoties ar Romas diecēzes priesteriem, teica pāvests Francisks. Tikšanās norisinājās 16. septembra pēcpusdienā Svētā Jāņa Laterāna bazilikā, kas ir Romas bīskapa katedrāle. Līdzīgas tikšanās savulaik organizēja arī Jānis Pāvils II un Benedikts XVI. Tikšanās bija iespēja pārrunāt pastorālā darba problēmas un mūsdienu Baznīcas izaicinājumus. Gandrīz divas stundas Francisks atbildēja uz priesteru jautājumiem. Pāvests skaidroja, kāda ir priestera, bīskapa, tostarp arī Romas bīskapa darba nozīme un loma Baznīcā. Atsaucoties uz kāda priestera teikto par «sirds nogurumu», pāvests pieminēja vairākus Bībeles personāžus, kuri arī pārdzīvoja daudzus smagus brīžus. Viņš runāja par Eliju, Mozu, Jeremiju un Jāni Kristītāju. Svētais tēvs skaidroja, ka tad, kad priesteris pārdzīvo «dvēseles tumšo nakti», viņš var izdarīt vienu lietu: lūgties līdz pat aizmigšanai tabernakula priekšā. Galvenais, ka viņš atrodas tabernakula priekšā. Otra svarīga lieta ir priesteru kopienas veidošana un stiprināšana.

«Mums, bīskapiem, jābūt tuvu saviem priesteriem. Mums jābūt žēlsirdīgiem, jo priesteri mums ir vistuvākie. Katram bīskapam vistuvākie cilvēki ir priesteri. Vai tā ir arī no bīskapu puses? Bīskapam vienmēr jābūt kopā ar saviem priesteriem,» uzsvēra Francisks.

Atbildot uz priesteru jautājumiem, pāvests skaidroja, ka pastorālajā darbā nedrīkst sajaukt «kreativitāti ar darīt kaut ko jaunu». Kreativitāte ir Evaņģēlija sludināšanas jaunu veidu meklēšana, un tā rodas lūgšanā un Dieva Vārda meditācijā, teica pāvests. Viņš runāja arī par nepieciešamību doties uz perifērijām, lai tur sludinātu Evaņģēliju. Pāvests vairākkārt atgādināja, ka draudzei jābūt atvērtai un draudzīgai vietai, nevis punktam, kur tiek pieprasīta nauda par sakramentu administrēšanu.

Francisks uzsvēra, ka priesterim jābūt žēlsirdīgam un jāved cilvēki pie Dieva. Uzrunas noslēgumā viņš atzina, ka Baznīcā ir daudz skandālu, tomēr vairāk ir svētuma piemēru. Pāvests mudināja priesterus lielāku uzmanību pievērst ticīgajiem, kuri dzīvo nesakramentālajā laulībā. Francisks atgādināja, ka 21. septembrī apritēs 60 gadi, kopš viņš atklājis savu paaicinājumu uz priesterību.

Pāvests aicināja priesterus nepadoties pagurumam un mazdūšībai lielo izaicinājumu vai ieļaunojumu priekšā, kuru netrūkst mūsdienu Baznīcā. Viņš uzsvēra, ka būt par priesteri nozīmē katru dienu smagi strādāt. «Pāvesta vārdi bija svarīgi un reizē stingri. Viņš aicināja mūs būt kreatīviem. Kreativitāte ir raksturīga tikai tiem, kuri patiesi zina, kam tic un kuri paļaujas Svētā Gara vadībai. Pāvests aicināja mūs sludināt Evaņģēliju perifērijās – visur tur, kur pietrūkst tā gaismas. Viņš aicināja mūs nepārtraukti atgriezties pie savas pirmās mīlestības – Jēzus Kristus,» atzina priesteris Dario, viens no tikšanās dalībniekiem.

S. Krivteža / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta