„Pazemība un mīlestība ir īpašības, kas nepieciešamas valstsvīriem. Tai pašā laikā
pilsoņi, jo īpaši, ja viņi ir katoļi, nedrīkst neinteresēties par politiku,” šie ir
galvenie apgalvojumi, ko šorīt, svinot Svēto Misi, izteica pāvests Francisks. Vadoties
pēc šīsdienas Evaņģēlija lasījuma par Romas simtnieka atgriešanos un pēc apustuļa
Pāvila pamudinājuma Timotejam lūgties par valdniekiem, Francisks runāja par autoritāšu
kalpošanu. „Tam, kurš valda, ir jāmīl sava tauta,” uzsvēra Svētais tēvs, „jo valdnieks,
kurš nemīl, nevar valdīt: labākajā gadījumā viņš var likt ievērot disciplīnu, ieviest
nedaudz kārtības, bet nevar valdīt”. Tā, saskaņā ar pāvesta Franciska teikto, valdniekam
ir vajadzīgi divi tikumi – mīlestība uz tautu un pazemība:
„Nav iespējams valdīt
bez mīlestības uz tautu un bez pazemības! Katram vīrietim un katrai sievietei, kuriem
jāuzņemas valsts pārvalde, ir jāuzdod sev divi jautājumi – vai es mīlu savu tautu,
lai labāk tai kalpotu? Vai man ir pazemība un vai es spēju uzklausīt visus citus;
dažādus uzskatus, lai izvēlētos labāko ceļu? Ja šos jautājumus neuzdod, tad viņu kalpošana
nenesīs labumu. Valdnieks – vīrietis, vai sieviete, kuri mīl savu tautu, ir pazemīgs.”
Homīlijā
pāvests skāra arī pilsoņu uzdevumus. Viņš atgādināja, ka pilsoņi nedrīkst neinteresēties
par politiku:
„Neviens no mums nedrīkst teikt: „Man ar to nav nekāda sakara,
jo valda viņi…” Nē, nē, es esmu atbildīgs par viņu valdīšanu un man ir jādara viss,
kas manos spēkos, lai viņi valda labi. Man ir jādara viss, lai piedalītos politikā
tā, kā to spēju darīt es. „Politika,” teikts Baznīcas Sociālajā mācībā, „ir viena
no augstākajām tuvākmīlestības formām, jo tā ir kalpošana kopējam labumam.” Es nedrīkstu
„mazgāt rokas”. Mums visiem kaut kas ir jādod!”
Francisks atzīmēja, ka pastāv
ieradums par valdniekiem runāt tikai sliktu un patērzēt par to, ka „lietas neiet labi”.
Skatoties televīziju un lasot avīzi, var redzēt, kā valsts vadītāji tiek nemitīgi
lamāti. Iespējams, ka viņi ir grēcinieki, tāpat kā grēcinieks reiz bija ķēniņš Dāvids,
taču, kā uzsvēra pāvests, katram ir jāsadarbojas ar savu uzskatu, ar savu vārdu un
arī ar savām korekcijām, jo visi esam aicināti piedalīties kopējā labuma veidošanā.
„Ja dažreiz gadās dzirdēt, ka „labam katolim nebūtu jāmaisās politikā,” tad tas ir
nepareizs ceļš,” norādīja pāvests. Viņš paskaidroja:
„Labs katolis iejaucas
politikā, piedāvājot labāko no sevis, lai valdnieks var valdīt. Taču – kas ir tas
labākais, ko varam sniegt valdniekiem? Lūgšana! Tas ir tas, par ko runā Pāvils: „Lūgšana
par visiem cilvēkiem un par karaļiem, un visiem tiem, kas ir pie varas”. Bet, Tēvs,
tas cilvēks ir ļauns, viņam jāiet uz elli… . Lūdzies par viņu, lai viņš, vai viņa
var labi valdīt, lai mīl savu tautu, lai kalpo savai tautai, lai ir pazemīgs, vai
pazemīga! Kristietis, kurš nelūdzas par valsts vadītājiem, nav labs kristietis! Bet,
Tēvs, kā es varu par viņu lūgties? Tas ir cilvēks, kurš neder… . Lūdzies, lai viņš
atgriežas! Lūdzies!”
Noslēgumā pāvests aicināja dot labāko no sevis – idejas,
ierosinājumus, un visvairāk par visu – lūgties, lai valsts vadītāji labi valda, lai
viņi ved mūsu dzimteni, mūsu nāciju uz priekšu. Pāvests aicināja lūgties arī par visu
pasauli, lai tajā būtu miers un kopējais labums.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta