Krustā ir cilvēka un Dieva vēsture

„Krusta noslēpums cilvēkam ir milzīgs noslēpums un tā izpratnei var tuvināties tikai caur lūgšanu un asarām,” šādu atziņu pāvests Francisks izteica šī rīta Svētajā Misē. Dienā, kad Baznīca atzīmē Krusta Paaugstināšanas svētkus, pāvests vēlējās atgādināt, ka Kristus Krustā ir rodama cilvēka un Dieva vēsture. Baznīcas tēvi to sintētiskā veidā izteica, salīdzinot divus kokus – labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē un krusta koku. Svētais tēvs sacīja:

„Tas koks atnesa tik daudz ļaunuma, bet šis koks mūs ved uz pestīšanu, uz veselību. Tas piedod iepriekšējo ļaunumu. Šis ir cilvēka vēstures gājums: gājums, lai satiktu Jēzu Kristu Pestītāju, kas atdod savu dzīvību mīlestības dēļ. Dievs, patiešām, nesūtīja Dēlu pasaulē, lai pasauli tiesātu, bet gan, lai pasaule caur Viņu tiktu atpestīta. Šis Krusta koks mūs izglābj, visus mūs izglābj no tā pirmā koka sekām, kur iesākās pašpietiekamība, lepnība, augstprātība visu pazīt saskaņā ar mūsu mentalitāti, mūsu kritērijiem, kā arī saskaņā ar iedomām, ka esam vienīgie pasaules tiesātāji. Tā ir cilvēka vēsture: no viena koka pie otra.”

Pāvests paskaidroja, ka Krustā ir arī Dieva vēsture. Dievs vēlējās pieņemt mūsu vēsturi un iet kopā ar mums, kļūstot cilvēks, pieņemot kalpa stāvokli un esot paklausīgs līdz pat nāvei krustā. Francisks turpināja kavēties pārdomās:

„Dievs šo gājumu veic mīlestības dēļ! Nav cita izskaidrojuma: tikai mīlestība paveic šīs lietas. Šodien raugāmies uz Krustu, uz cilvēka un Dieva vēsturi. Raugāmies uz šo Krustu, kur var izgaršot alvijas medu, to rūgto medu un to rūgto saldumu, ko nes Jēzus upuris. Taču šis noslēpums ir tik liels un mēs vieni paši nespējam to pietiekami labi uztvert, un vēl jo mazāk – saprast, jā saprast, taču varam dziļi sajust šī noslēpuma atnesto pestīšanu. Krusta noslēpums. To kaut nedaudz var saprast ceļos, lūgšanā, kā arī caur asarām. Asaras ir tās, kas tuvina šim noslēpumam”.

Pāvests piebilda, ka bez asarām, bez sirds asarām, nekad nebūs iespējams šo noslēpumu saprast. Tās ir grēkus nožēlojuša cilvēka asaras, brāļa un māsas asaras, kas pieredz tik daudz posta un kas saredz tos caur Jēzu, taču ceļos un caur asarām. „Pie tam, nekad vienatnē, nekad vienatnē,” atkārtoja pāvests. Viņš teica, ka šai noslēpumā, kas līdzinās labirintam, taču nav labirints, ienākt palīdz Māte, mātes roka. Francisks aicināja, lai viņa, Marija, ļauj mums sajust, cik šis noslēpums ir liels un pazemīgs, cik tas ir salds un cik rūgts. „Lai viņa mūs pavada šai gājumā, ko nevar veikt neviens cits, kā tikai mēs paši. Taču to ir nepieciešams veikt ikvienam! Ar mammu, ļaujot līt asarām un ceļos,” noslēdzot homīliju, teica pāvests Francisks.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta