Dienviditālijas pilsētas Mesīnas katedrālē tika svinēta Svētā Mise ar Dieva kalpa,
priestera Anotonija Franka, Sv. Lūcijas del Mela klostera abata, beatifikācijas ritu.
Svētā tēva pārstāvis, Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts, kardināls Andželo
Amato intervijā Vatikāna Radio pastāstīja, ka neskatoties uz to, ka svētīgais abats
ir dzīvojis vairākus gadsimtus pirms mums, viņa svētuma un brīnumu slava ir saglabājusies
līdz pat mūsu dienām Mesīnas diecēzē un it sevišķi Sv. Lūcijas del Mela prelatūrā.
Jaunais
svētīgais piedzima Neapolē 1585. gada 26. septembrī augstmaņa Orlando Franko un baroneses
Annas Frančeskas Pisana ģimenē. Viņš bija trešais no sešiem bērniem. Jaunietis bija
dievbijīgs un saņēma labu izglītību. Viņš studēja kanoniskās un valsts tiesības Neapolē,
saņemot akadēmisko grādu utroque iure jau 16 gadu vecumā, tomēr viņš nekļuva
par advokātu, bet, sekojot savam aicinājumam, 17 gados iestājās seminārā. Pēc gada
Romā, viņš devās uz Spāniju, kur tika iesvētīts par priesteri un no 1611. līdz 1616.
gadam bija karaļa Filipa III galma kapelāns. 1616. gadā karalis viņu nominēja par
Sicīlijas Sv. Lūcijas del Mela prelātu un abatu. Tajā laikā prelatūrā bija apmēram
4 200 iedzīvotāju, pārsvarā zemnieki un gani. Šajā prelatūrā, kas tika pievienota
Mesīnas diecēzei tikai 1986. gadā, Antonijs Franks veica pastorālo darbu, uzlabojot
tautas un klēra reliģisko dzīvi.
Jau savas dzīves laikā jaunais svētīgais tika
cienīts, pateicoties savam dzīvesveidam un bija slavens kā brīnumdaris, palīdzot slimniekiem
un zemniekiem, kuri lūdza lietu saviem laukiem vai arī sliktu laika apstākļu novēršanu
ražas laikā. Antonijs Franks bija sevišķi žēlsirdīgs pret nabagiem. Viņš nomira svētuma
slavā 1626. gada 2. septembrī, ilgstošās askēzes un grēku nožēlas novājināts.
Jaunā
svētīgā dzīve un piemērs māca mūs būt devīgiem, palīdzēt nabadzīgajiem un trūkumcietējiem.
Četri gadu simti, kas mūs šķir no viņa dzīves, nav mazinājuši viņa vēstījuma aktualitāti
bet gan to pastiprinājuši. Arī šodien starp mums ir trūkumcietēji, arī šodien kristietis
ir aicināts būt par labo samarieti tiem, kuru gars un miesa ir ievainoti un kuri lūdz
mūsu palīdzību. Būsim žēlsirdīgi, kāds bija šis svētīgais.
S. Krivteža / VR
Tekstu
izmantošanas gadijuma atsauce uz Vatikana Radio obligata