Vispārējā nodomā Svētais tēvs šomēnes aicina lūgties: Lai mūsdienu cilvēki, tik
bieži trokšņa pārņemti, no jauna atklāj klusuma vērtību un iemācās klausīties Dieva
un savu brāļu balsīs.
Klusums ir komunikācijas integrāla sastāvdaļa. Ja
nav klusuma, tad arī mūsu vārdiem pietrūkst dziļākas nozīmes – raksta Benedikts XVI
vēstījumā 46. Pasaules Sociālo komunikāciju dienā, kas tika atzīmēta 2012. gada 20.
maijā. Emeritētais pāvests uzsver, ka tur, kur ir informācijas pārpilnība, klusumam
ir būtiska nozīme, lai atšķirtu svarīgo no nesvarīgā vai primāro no sekundārā. Cilvēka
sirdī ir ieliktas dziļas slāpes pēc patiesības. Daudzas jauno tehnoloģiju aplikācijas
un sociālie tīkli var mūs pamudināt uzdot vitāli svarīgus jautājumus, nodoties dziļākām
pārdomām, kā arī var kļūt par „vietu”, kur notiek dalīšanās ar Dieva vārdu. Tomēr
atbildi uz saviem eksistenciālajiem jautājumiem cilvēks rod tieši klusumā.
Klusumā
mēs klausāmies, labāk sevi iepazīstam, atklājam jaunas idejas, padziļinām savas domas,
skaidrāk izprotam, ko gribam teikt vai ko sagaidām no otra cilvēka, kā arī atrodam
labāko izteiksmes veidu. Klusēšana ļauj runāt un izteikties otram cilvēkam. Tādā veidā
paveras telpa, kur notiek savstarpēja ieklausīšanās un kļūst iespējamas dziļākas attiecības
cilvēku starpā. Klusums ir īpaši svarīgs šajā informācijas pārpilnības laikā. Dziļas
pārdomas palīdz mums saskatīt notikumu kopsakarību un labāk tos izvērtēt. Tāpēc ir
nepieciešams radīt tādu vidi – sava veida „ekosistēmu”, kur būtu līdzsvarā klusums,
vārds, attēli un skaņas – raksta Benedikts XVI.
Emeritētais pāvests atgādina,
ka klusums palīdz cilvēkam ne tikai atrast sevi, bet arī Patiesību, kas savukārt piešķir
jēgu visām pārējām lietām un visai viņa dzīvei. Klusumā runā Dievs. Par to liecina
Kristus krusts. Ja Dievs uzrunā cilvēku klusumā, tad cilvēks klusumā atklāj iespēju
uzrunāt Dievu un vēstīt par Dievu. Mums ir vajadzīgs klusums, kas vainagojas kontemplācijā,
un ļauj satikties ar pestīšanu nesošo Vārdu. Šajā kontekstā Benedikts XVI norāda uz
steidzamo nepieciešamību liecināt par to, ko „esam redzējuši un dzirdējuši”, lai tādējādi
katrs iemantotu dzīvi vienotībā ar Dievu. Klusā kontemplācija iegremdē mūs Mīlestības
avotā un līdz ar to tuvina saviem līdzcilvēkiem, ļaujot sadzirdēt viņu sāpes un atklāt
viņiem Kristus gaismu, Viņa dzīvības vēsti un pilnīgās mīlestības dāvanu.
Misionārais
lūgšanu nodoms atgādina par skarbu realitāti, kas vienmēr ir bijusi klātesoša Baznīcas
dzīvē, taču dažādos laikos un vietās izpaudusies atšķirīgi: Lai vajātie kristieši
spēj būt Kristus mīlestības liecinieki.
Vēstījumā 40. Pasaules Miera dienā,
kas tika atzīmēta 2007. gada 1. janvārī, Benedikts XVI atgādina, ka nevar ar otro
cilvēku izrīkoties pēc paša patikas. Šī prasība izriet no pienākuma respektēt katra
cilvēka personas cieņu. Tas, kura rokās ir politiskā vai ekonomiskā vara, nedrīkst
izmantot savus padotos un pārkāpt viņu cilvēktiesības. Emeritētais pāvests uzsver,
ka tieši personas cieņas respekts un visu cilvēku tiesību ievērošana ir viens no galvenajiem
priekšnoteikumiem mieram un saskaņai pasaulē.
Respektējot cilvēka personas
cieņu, pasaule uzsāk ceļu, kas ved uz mieru un komūniju ar Dievu – lasām dokumentā.
Šodien šo cieņu apdraud dažādas maldīgas ideoloģijas. Nihilisms, materiālais vai reliģiskais
fanātisms cenšas noliegt patiesību par Dievu un cilvēku. Zinātnes un tehnikas, īpaši
biomedicīnas, sasniegumi tiek pārvērsti par egoistiskā progresa un labklājības līdzekļiem.
Propaganda un personas cieņai nepieņemamu dzīves stilu akceptācija vājina cilvēku
prātus un sirdis. Tādā veidā pamazām tiek noslāpētas ilgas pēc mierīgas kopdzīves.
Tas viss nopietni apraud cilvēces nākotni. Miers tiek apdraudēts tur, kur netiek respektēta
personas cieņa, tur, kur sabiedrība nemeklē kopējo labumu – raksta Benedikts XVI.
Tāpēc Baznīcas uzdevums ir sludināt Dzīvības Evaņģēliju, proti, tai pienākas atklāt
Dieva lielo mīlestību uz cilvēku un cilvēka centrālo vietu pasaulē.
J. Evertovskis
/ VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta