2013-09-03 15:00:43

Pāvesta lūgšanu nodomi septembrī


Vispārējā nodomā Svētais tēvs šomēnes aicina lūgties: Lai mūsdienu cilvēki, tik bieži trokšņa pārņemti, no jauna atklāj klusuma vērtību un iemācās klausīties Dieva un savu brāļu balsīs.

Klusums ir komunikācijas integrāla sastāvdaļa. Ja nav klusuma, tad arī mūsu vārdiem pietrūkst dziļākas nozīmes – raksta Benedikts XVI vēstījumā 46. Pasaules Sociālo komunikāciju dienā, kas tika atzīmēta 2012. gada 20. maijā. Emeritētais pāvests uzsver, ka tur, kur ir informācijas pārpilnība, klusumam ir būtiska nozīme, lai atšķirtu svarīgo no nesvarīgā vai primāro no sekundārā. Cilvēka sirdī ir ieliktas dziļas slāpes pēc patiesības. Daudzas jauno tehnoloģiju aplikācijas un sociālie tīkli var mūs pamudināt uzdot vitāli svarīgus jautājumus, nodoties dziļākām pārdomām, kā arī var kļūt par „vietu”, kur notiek dalīšanās ar Dieva vārdu. Tomēr atbildi uz saviem eksistenciālajiem jautājumiem cilvēks rod tieši klusumā.

Klusumā mēs klausāmies, labāk sevi iepazīstam, atklājam jaunas idejas, padziļinām savas domas, skaidrāk izprotam, ko gribam teikt vai ko sagaidām no otra cilvēka, kā arī atrodam labāko izteiksmes veidu. Klusēšana ļauj runāt un izteikties otram cilvēkam. Tādā veidā paveras telpa, kur notiek savstarpēja ieklausīšanās un kļūst iespējamas dziļākas attiecības cilvēku starpā. Klusums ir īpaši svarīgs šajā informācijas pārpilnības laikā. Dziļas pārdomas palīdz mums saskatīt notikumu kopsakarību un labāk tos izvērtēt. Tāpēc ir nepieciešams radīt tādu vidi – sava veida „ekosistēmu”, kur būtu līdzsvarā klusums, vārds, attēli un skaņas – raksta Benedikts XVI.

Emeritētais pāvests atgādina, ka klusums palīdz cilvēkam ne tikai atrast sevi, bet arī Patiesību, kas savukārt piešķir jēgu visām pārējām lietām un visai viņa dzīvei. Klusumā runā Dievs. Par to liecina Kristus krusts. Ja Dievs uzrunā cilvēku klusumā, tad cilvēks klusumā atklāj iespēju uzrunāt Dievu un vēstīt par Dievu. Mums ir vajadzīgs klusums, kas vainagojas kontemplācijā, un ļauj satikties ar pestīšanu nesošo Vārdu. Šajā kontekstā Benedikts XVI norāda uz steidzamo nepieciešamību liecināt par to, ko „esam redzējuši un dzirdējuši”, lai tādējādi katrs iemantotu dzīvi vienotībā ar Dievu. Klusā kontemplācija iegremdē mūs Mīlestības avotā un līdz ar to tuvina saviem līdzcilvēkiem, ļaujot sadzirdēt viņu sāpes un atklāt viņiem Kristus gaismu, Viņa dzīvības vēsti un pilnīgās mīlestības dāvanu.

Misionārais lūgšanu nodoms atgādina par skarbu realitāti, kas vienmēr ir bijusi klātesoša Baznīcas dzīvē, taču dažādos laikos un vietās izpaudusies atšķirīgi: Lai vajātie kristieši spēj būt Kristus mīlestības liecinieki.

Vēstījumā 40. Pasaules Miera dienā, kas tika atzīmēta 2007. gada 1. janvārī, Benedikts XVI atgādina, ka nevar ar otro cilvēku izrīkoties pēc paša patikas. Šī prasība izriet no pienākuma respektēt katra cilvēka personas cieņu. Tas, kura rokās ir politiskā vai ekonomiskā vara, nedrīkst izmantot savus padotos un pārkāpt viņu cilvēktiesības. Emeritētais pāvests uzsver, ka tieši personas cieņas respekts un visu cilvēku tiesību ievērošana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mieram un saskaņai pasaulē.

Respektējot cilvēka personas cieņu, pasaule uzsāk ceļu, kas ved uz mieru un komūniju ar Dievu – lasām dokumentā. Šodien šo cieņu apdraud dažādas maldīgas ideoloģijas. Nihilisms, materiālais vai reliģiskais fanātisms cenšas noliegt patiesību par Dievu un cilvēku. Zinātnes un tehnikas, īpaši biomedicīnas, sasniegumi tiek pārvērsti par egoistiskā progresa un labklājības līdzekļiem. Propaganda un personas cieņai nepieņemamu dzīves stilu akceptācija vājina cilvēku prātus un sirdis. Tādā veidā pamazām tiek noslāpētas ilgas pēc mierīgas kopdzīves. Tas viss nopietni apraud cilvēces nākotni. Miers tiek apdraudēts tur, kur netiek respektēta personas cieņa, tur, kur sabiedrība nemeklē kopējo labumu – raksta Benedikts XVI. Tāpēc Baznīcas uzdevums ir sludināt Dzīvības Evaņģēliju, proti, tai pienākas atklāt Dieva lielo mīlestību uz cilvēku un cilvēka centrālo vietu pasaulē.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta







All the contents on this site are copyrighted ©.