Ko Francisks atbildēja žurnālistiem?

Reformas Vatikānā, tai skaitā, Vatikāna bankā, attieksme pret homoseksuāļiem un viņu lobēšana, nepieciešamība izskatīt lietas, kas attiecas uz tiem, kuri ir šķīrušies un noslēguši jaunu civillaulību, aborta jautājums, sievietes loma Baznīcā, pāvesta ceļojumi tuvākajā nākotnē, Jāņa Pāvila II un Jāņa XXIII gaidāmā kanonizācija – par šiem un citiem jautājumiem Francisks runāja preses konferences laikā, lidojot no Riodežaneiro uz Romu. Saruna ar žurnālistiem ilga vairāk nekā stundu.

„Tas bija skaists un garīgi bagāts ceļojums”, sacīja Svētais tēvs, runājot par savu braucienu uz Pasaules Jauniešu dienām. „Vienmēr ir patīkami satikt cilvēkus. Cits no cita varam saņemt tikt daudz skaista”. Francisks atzina, ka fiziski jūtas noguris, bet garīgi ir stiprināts un atjaunots. Viņam bija liels prieks Pasaules Jauniešu dienu laikā Brazīlijā satikt vairāk nekā 3 miljonus jauniešu no 178 pasaules valstīm. Svētais tēvs būtu gribējis atrasties vēl tuvāk cilvēkiem, būt viņu vidū, apskaut viņus, bet apsardze to ne vienmēr ļāva. Taču tas ir saprotams. Viņš pauda gandarījumu, ka visas nedēļas laikā Riodežaneiro nenotika neviens starpgadījums. Pāvests vēlreiz pateicās visiem Pasaules Jauniešu dienu organizatoriem, cildināja brazīliešu plašo sirdi un apbrīnoja viņu spēju priecāties neskatoties uz grūtībām un ciešanām.

Kāds spāņu žurnālists uzdeva jautājumu par Vatikānā notiekošajām reformām un Reliģisko Lietu Institūta (IOR) jeb Vatikāna bankas likteni. Francisks atbildēja, ka attiecībā uz reformām, ir saņemti daudzi piedāvājumi. Tās varētu skart, piemēram, Sinodes sekretariātu, pēcsinodālo komisiju, kardinālu konsistorijus. Kas attiecas uz IOR, tad pagaidām nav skaidrs, vai šī iestāde būs banka vai atbalsta fonds, vai vispār tiks slēgta. „Viena lieta ir skaidra”, uzsvēra pāvests, „proti, jāatrod labākais risinājums. Vai tā būtu banka vai atbalsta fonds, vai vienalga kas, galvenais, lai būtu caurspīdīgums un godīgums”.

Atbildot uz jautājumu par to, kā risināt „geju lobija” lietu Vatikānā, pāvests sacīja: „Par šo geju lobiju tiek daudz rakstīts, bet es to vēl neesmu atradis. Es vēl neesmu sastapis nevienu, kuram Vatikānā būtu identitātes karte ar ierakstu ‘gejs’”. Francisks norādīja, ka nepieciešams atšķirt homoseksuālisma orientāciju no lobēšanas. Tās ir dažādas lietas. Lobēšana ir ļoti smaga problēma. Tā ir ļaunums. „Taču ja kāds ir gejs, bet ir labas gribas cilvēks un meklē Dievu, kas gan es esmu, lai viņu tiesātu?” – sacīja Svētais tēvs. Katoliskās Baznīcas katehisms norāda, ka šos cilvēkus nav jāizolē, bet jāintegrē sabiedrībā. Problēma ir nevis šī tendence, jo mums jābūt brāļiem, bet gan lobēšana – piebilda Francisks.

Šajā kontekstā pāvests pauda nožēlu, ka bieži vien cilvēki ķeras pie kāda priestera, klostermāsas vai laja „jaunības grēku” meklēšanas. Arī šeit jāprot atšķirt grēkus no noziegumiem. Bērnu seksuālā izmantošana ir noziegums. Taču ja runājam par grēkiem, tad svarīgi atcerēties sekojošo: Ja kāds sagrēkoja un pēc tam atgriezās, tad Kungs viņam piedeva – skaidroja Svētais tēvs. Kad Kungs piedod, Viņš arī aizmirst, un tas mums ir svarīgi. Ja mēs atzīstamies savos grēkos, tad saņemam no Kunga piedošanu. Ja Kungs aizmirst mūsu grēkus, tad arī mums nav tiesību neaizmirst savu tuvāko grēkus. Pretējā gadījumā pakļaujam riskam paši sevi, proti, Kungs tad varētu neaizmirst arī mūsu grēku. Svētais Pēteris, noliegdams Kristu, pieļāva vienu no smagākajiem grēkiem, bet tomēr viņš tika iecelts par pāvestu.

Tā kā Francisks daudz runā par žēlsirdību, tad kāds no žurnālistiem uzdeva jautājumu par iespēju tiem katoļticīgajiem, kuri ir šķīrušies un no jauna precējušies, saņemt sakramentus. Vai pastāv iespēja, ka šajā jautājumā no Baznīcas puses kaut kas varētu mainīties? – viņš jautāja. Svētais tēvs atbildēja, ka Baznīcai jāiet pa žēlsirdības ceļu. Tai jābūt žēlsirdīgai pret visiem cilvēkiem. Mēs dzīvojam žēlsirdības laikā. Minēto jautājumu jāskata pastorālā kontekstā. „Starp citu,” norādīja pāvests, „pareizticīgajiem ir cita pieeja. Viņi pamatojas uz tā saucamo ‘ekonomisko teoloģiju’ un dod otro iespēju”. Viņš apliecināja, ka šī problēma Baznīcā tiks padziļināti skatīta. Noslēgumā piebilda, ka šodien daudzi apprecas nenobrieduši. Daudzi neapzinās, ka viņi dod solījumu uz visu dzīvi. Daži sper šo soli sociālā spiediena rezultātā. Šo jautājumu ir jārisina. Jāpārskata arī Baznīcas tiesu darbs.

Uz kāda cita žurnālista iebildumu par to, ka sava ceļojuma uz Brazīliju laikā, pāvests nerunāja par abortiem un homoseksuāļu laulībām, Francisks atbildēja ļoti kodolīgi: „Baznīca šajā jautājumā jau ir skaidri izteikusies. Mums nebija nepieciešams pie tā atgriezties. Jaunieši labi zina, kāda ir Baznīcas nostāja”.

Arī attiecībā uz sieviešu ordināciju, pāvests skaidri pateica, ka Baznīca par to jau ir izteikusi savu viedokli un pateikusi „nē”. Jāņa Pāvila II vārdiem runājot, „šīs durvis ir slēgtas”. Tai pat laikā Francisks norādīja, ka sievietes loma Baznīcā nesaistās tikai ar mātišķību. Tā ir daudz plašāka. „Padomājiet, Dievmāte ir svarīgāka par apustuļiem, vai ne?”, teica Francisks. Viņa ir svarīgāka. Sievietes lomai Baznīcā nevajadzētu aprobežoties ar to, ka viņa ir māte, katehēte, lasījumu nolasītāja liturģijas laikā, Caritas vadītāja… Viņas loma ir daudz dziļāka. Sieviete ir Dievmātes ikona. Viņa palīdz Baznīcai augt. „Baznīcā sieviete ir svarīgāka par bīskapiem un priesteriem”, piebilda pāvests, atzīstot, ka pie šī jautājuma izpētes vēl ir jāturpina strādāt. Laika gaitā to jāmēģina teoloģiski labāk saprast un izskaidrot.

Jautāts par to, kad varētu notikt pāvestu Jāņa Pāvila II un Jāņa XXIII kanonizācija, Francisks atbildēja, ka, ļoti iespējams, ka abi pāvesti varētu tikt pasludināti par svētiem 2014. gada 27. aprīlī. Sākotnēji tika runāts par šī gada 8. decembri. Taču saistībā ar šo datumu varētu rasties praktiska rakstura problēmas. Uz kanonizācijas svinībām gribēs doties daudz ticīgo no Polijas. Daudzi no viņiem nevarēs atļauties lidot ar lidmašīnu, bet brauks ar autobusiem. Taču tā ir ziema, kad ceļi var būt slideni. Tāpēc svinību datumu vajadzētu pārlikt vai nu, piemēram, uz šī gada Kristus Karaļa svētkiem, vai nākošā gada Žēlsirdības svētdienu – norādīja pāvests Francisks.

Lidojuma laikā Svētais tēvs atbildēja arī uz ļoti personiskiem jautājumiem, piemēram, kas ir viņa ceļojuma portfelī, kāpēc viņš nedzīvo apustuliskajā pilī, vai, kādēļ tik bieži ticīgajiem prasa, lai tie par viņu lūgtos.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta