Kardināls S. Rilko: Jauniešu dienas Riodežanerio būs misionāras

22. jūlijā sāksies Pasaules Jauniešu dienas Riodežaneiro. Par šo dienu nozīmi un ar tām saistītajām cerībām pie Vatikāna radio mikrofona bija aicināts pastāstīt Pontifikālās Laju padomes prezidents Staņislavs Rilko:

Kur slēpjas Pasaules Jauniešu dienu noslēpums?
Daudzi jautā, kā šai laikā, kad aizvien vairāk izplatās sekularizācija, Baznīca var piesaistīt jaunās paaudzes, un kas jauniešiem no visas pasaules liek atbildēt uz Svētā tēva aicinājumu. Tiek jautāts, kādi ir šo pasaules mēroga saietu panākumi. Svētīgais Jānis Pāvils II savulaik apgalvoja, ka jaunieši meklē Kristu. Pasaulē, kurā sagrūst tik daudzi iepriekš pastāvējušie nodrošinājumi un pārliecības, jaunieši Kristū atklāj Draugu, kam uzticēties, drošu Pavadoni, Klinti, uz kuras būvēt savu eksistenci. Baznīcā, kuru mediji nereti attēlo kā aukstu un no cilvēka tālu institūciju, viņi atklāj draugu pulku, kuri atbalsta dzīves gājumā, atklāj patiesu ģimeni visas planētas līmenī.

Kas jauns būs šajās Jauniešu dienās, kas notiks Riodežaneiro?
Pirmkārt, pēc 26 gadiem Pasaules Jauniešu dienas atkal notiks Latīņamerikā. Lai arī Riodežaneiro kā šo dienu norises vietu izvēlējās pāvests Benedikts XVI, tās vadīs pirmais pāvests, kas nāk no Latīņamerikas. Neraugoties uz to, ka Pasaules Jauniešu dienu pamatstruktūra paliek nemainīga, ikreiz mainās kultūras un reliģijas konteksts, jo katrai zemei tas ir savs. Tā piemēram, Rio varēs redzēt gan tai piemītošo specifisko dabas skaistumu, lielo Kristus Pestītāja statuju Korkovado, nemaz jau nerunājot par šīs zemes ticību, kas ir entuziasma un prieka pilna.

Kādus rezultātus varētu nest šoreiz izvēlētais Jauniešu dienu temats „Ejiet un māciet visas tautas”?
Ticības gada un Bīskapu Sinodes par jauno evaņģelizāciju ietvaros pāvests Benedikts XVI vēlējās pamudināt jauniešus būt par patiesiem Evaņģēlija misionāriem šodien. Iepriekšējam pāvestam Pasaules Jauniešu dienas nozīmēja „jauno evaņģelizāciju darbībā”. Šai līnijai pieder arī pāvesta Franciska biežie pamudinājumi, tādi kā „jauniešiem ir jāsaka pasaulei: ir labi sekot Jēzum, ir labi iziet no sevis pašiem un doties uz pasaules un eksistences malām, lai nestu uz turieni Jēzu.” Tātad, Jauniešu dienas Rio būs misionāras.

Kas ir mainījies šais 26 gados, kas apritējuši kopš Pasaules Jauniešu dienām 1987. gadā Buenosairesā – pāvesta Franciska dzimtenē? Kā pa šo gadsimta ceturksni ir mainījušies jaunieši?
Gandrīz 30 gadus ilgā Pasaules Jauniešu dienu vēsture ir devusi teicamu iespēju vērot jauniešu pasauli, kas šo gadu laikā ir dziļi mainījusies. Astoņdesmitajos gados joprojām liels iespaids bija 1968. gada kultūras strāvojumiem, kuros bija vērojama arī spēcīga ideoloģiskā polarizācija starp kapitālismu un komunismu. Šo strāvojumu pamatā bija cerība veidot citādu, alternatīvu pasauli. Savukārt, šodien esam liecinieki pavisam jauniem kultūras, ekonomiskajiem, sociālajiem, politiskajiem un reliģiskajiem scenārijiem. Jaunieši ir pirmie, kas izjūt šo izmaiņu sekas gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Vislielākie mūsdienu izaicinājumi ir „ticības Dievam krīze”, Dieva izskaušana no cilvēka apvāršņa, kā arī cilvēka krīze, kad jautājumam tiek pakļauta jau pati cilvēka daba. Šai kultūras, morālās un reliģiskās apmaldīšanās kontekstā Pasaules Jauniešu dienas kļūst par nozīmīgu ticības laboratoriju, par jaunu, efektīvāku Baznīcas un jauniešu dialoga formu meklēšanas iespēju. Bez tam, Pasaules Jauniešu dienas rāda, ka jauniešu pasaulē šobrīd notiek „klusa revolūcija”, kas ne mazumam liek atklāt Kristu kā ceļu, patiesību un dzīvību. Katrā jaunietī ir kaut kas, kas mainās, taču nemainīgs paliek jautājums par savas eksistences jēgu, kā arī slāpes pēc Dieva, kas mīt katra cilvēka sirdī.

Daži uzskata, ka Jauniešu dienas ir tikai svētku brīdis paša notikuma laikā un ka pēc tam, atgriežoties savās zemēs, viss beigsies un aizmirsīsies…
Viens no galvenajiem Pasaules Jauniešu dienu izaicinājumiem ir veidot tiltus starp šo notikumu ārkārtējo skaistumu un ikdienas dzīvi diecēzēs, draudzēs, apvienībās un ekleziālajās kustībās, jo īpaši, tiltus ar katra jaunieša ikdienu. Uz Jauniešu dienām nevajadzētu raudzīties reducējošā veidā kā uz piecu dienu svinībām kopā ar pāvestu. Pasaules Jauniešu dienas ir evaņģēliskā sēkla, kas ir jāsagatavo jau iepriekš un par kuru jārūpējas arī vēlāk. Tikai tā šī sēkla nesīs augļus. Šie augļi ir daudzi – īstas un patiesas atgriešanās, radikāla dzīves veida maiņa, izvēle iet priesterības, konsakrētās dzīves, vai kristīgās laulības ceļu, Izlīgšanas sakramenta atklāšana. Pateicoties Jauniešu dienām, ir dzimusi jauna paaudze, jaunieši, kuri saka „jā” Kristum un Viņa Baznīcai, kā arī jauna pastorālo darbinieku paaudze, kas ir uzmanīgi pret jauniešu garīgajām vajadzībām.

Ko īpašu jauniešiem šais dienās var dot tieši Brazīlija?
Šodien par Brazīliju tiek runāts kā par augošu ekonomisko potenciālu, taču tai pašā laikā tā ir zeme ar smagām sociālajām, kultūras un reliģiskajām problēmām, kas saistās tieši ar straujo ekonomikas attīstību. Jauniešu dienas Riodežaneiro varētu būt spēcīgs aicinājums uztvert jaunās paaudzes kā sabiedrības visdārgāko „kopējo labumu” un tieši jauniešus likt katra attīstības projekta centrā. Taču patiesībā bieži notiek pretējais – ne tikai Latīņamerikā, bet arī citur jaunieši maksā visaugstāko cenu atstumtības, nabadzības, bezdarba ziņā. Latīņamerikas jauniešiem šobrīd ir nepieciešama cerība, ko var dot Pasaules Jauniešu dienas. Lielas cerības ar šīm dienām saista arī Baznīca Brazīlijā. Tautas dievbijība, kas ir milzīga Latīņamerikas bagātība, šodien saskaras ar agresīvu sektu invāziju. Ir nepieciešama evaņģelizācija. Šai ziņā jaunieši var dot lielu ieguldījumu.

Kādu liecību jaunie brazīlieši varēs sniegt saviem vienaudžiem, kas būs ieradušies no sekularizētās Rietumu pasaules?
Liela dāvana, kurā brazīliešu jaunieši var dalīties ar Rietumzemju vienaudžiem, ir ticības prieks, ar lielu entuziasmu dzīvē praktizēta kristietība. Pāvests Benedikts XVI Jauniešu dienas sauca par „zālēm pret ticības nogurumu”. Pasaules Jauniešu dienās visas pasaules jaunieši liecina, ka ticība ir iespējama arī šodien, ar savu dzīvi viņi stāsta, ka būt kristiešiem ir skaisti un ka sirdī tas ienes lielu prieku.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta