Evaņģelizāciju jāveic lūgšanā uz ceļiem

No kurienes rodas misija? Kā jādzīvo tam, kurš ir Kunga aicināts? Kādi ir kristīgās misijas atskaites punkti? Šos jautājumus izvirzīja pāvests, uzrunājot semināristus, novičus un novices, kuri svētdien, 7. jūlijā, pulcējās Svētā Pētera bazilikā uz viņa vadītajām Euharistijas svinībām. Francisks norādīja, ka misiju darba pamatā ir Kunga aicinājums. To, kuru Dievs aicina, reizē arī sūta. Pāvests pievērsās misijas trīs atskaites punktiem.

Pirmais ir mierinājuma prieks. „Tāpat kā kādu iepriecina māte, tā es jūs darīšu priecīgus”, saka pravietis Isaja (66, 13). Katrs kristietis, bet jo īpaši priesteris un reliģiskā ordeņa loceklis, ir aicināts atklāt pasaulei cerības vēsti, kas cilvēku piepilda ar mieru un prieku. Francsiks atgādināja, ka ticīgie, bet jo īpaši konsekrētie ļaudis, ir aicināti nest Dieva mierinājumu un parādīt visiem to, cik Kungs ir labs, maigs un žēlsirdīgs. Tomēr, lai to spētu darīt, pašiem jāpiedzīvo, ko nozīmē būt Dieva mīlētam. Lai mūsu misiju darbs būtu auglīgs, mums jāizjūt mierinājums, ko Dievs mums sniedz. Svētais tēvs atzina, ka ir saticis tādas konsekrētās personas, kuras baidās no šī Dieva mierinājuma un maiguma. Nebīstieties! – viņš mudināja. Nebīstieties, jo Kungs ir mierinājuma Kungs! Viņš ir labais Tēvs. Mūsdienu cilvēkiem šodien noteikti ir vajadzīgi vārdi, bet īpaši viņiem vajag, lai mēs būtu Kunga žēlsirdības un maiguma liecinieki, tādējādi sasildot sirdi un atmodinot cerību.

Otrais atskaites punkts ir Kristus krusts. Svētais Pāvils vēstulē galatiešiem raksta: „Es negribu ne ar ko citu lepoties kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu” (6, 14). Apustulis piedzīvoja gan ciešanas, vājumu un sakāves, gan arī prieku un mierinājumu. Pāvests norādīja, ka tas ir Jēzus Lieldienu noslēpums. Tas ir nāves un augšāmcelšanās noslēpums. Tumsas un pārbaudījumu brīžos atspīd augšāmcelšanās gaisma. Tieši šis Lieldienu noslēpums ir Baznīcas misijas pulsējošā sirds. Lai mūsu misiju darbs nestu augļus, esam aicināti pieņemt Kristus krusta loģiku, tas nozīmē, iziet no sevis un dāvāt sevi citu labā. Vienu vārdu sakot – pieņemt mīlestības loģiku. Francisks piebilda, ka krusts, ko nesam, vienmēr jānes kopā ar Kristu. Dažreiz mums tiek piedāvāts krusts bez Kristus. Taču tā tās lietas neiet! Lai mūsu darbs būtu auglīgs, mums jāiet kopā ar Kristu.

Trešais atskaites punkts ir lūgšana. Evaņģēlists Lūkass aicina: „Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā” (10, 2). Pāvests norādīja, ka pļaujas lauka strādnieki netiek meklēti ar reklāmu palīdzību. Viņus izvēl un sūta pats Dievs. Tāpēc ir svarīga lūgšana. Baznīca nav mūsu, bet ir Dieva Baznīca. Līdz ar to nedrīkstam darīt visu, kas ienāk prātā. Misija ir žēlastība. Lai tā būtu auglīga, mums jābūt nemitīgā kontaktā ar Kungu.

„Dārgie semināristi, dārgie noviči un dārgās novices, dārgie jaunieši, kuri ejat pa aicinājuma ceļu! Kāds no jums, kāds no jūsu audzinātājiem vienu dienu man teica: Evaņģelizāciju jāveic uz ceļiem. Ieklausieties labi: Evaņģelizācija notiek uz ceļiem!”, sacīja Francisks. „Esiet vienmēr lūgšanas cilvēki! Ja nav pastāvīgu attiecību ar Dievu, tad misija pārvēršas par amatu. Bet par ko tad tu strādā? Vai par šuvēju, pavāru, priesteri? Vai tu strādā par priesteri? Vai tu strādā par klostermāsu? Nē. Tas nav amats. Tas ir kaut kas cits”.

Homīlijas noslēgumā pāvests klātesošos semināristus, novičus un novices aicināja sargāties no pārlieku lielās skriešanas riska un izkopt savā dzīvē kontemplatīvo dimensiju. Jo vairāk darbu tiek uzticēts, jo ciešāk aicināto sirdij jābūt vienotai ar Jēzus Sirdi, kura ir žēlsirdības un mīlestības pilna. Tieši tanī slēpjas pastorālā darba auglīgums.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta