2013-06-28 16:11:42

Staigāt Kunga klātbūtnē un censties būt nevainojamiem


„Kungs mūs aicina būt pacietīgiem un nevainojamiem, vienmēr staigājot Viņa klātbūtnē,” teica pāvests šīrīta dievkalpojumā, kurā piedalījās Vatikāna medicīnas un sanitārā dienesta darbinieku grupa. Svētais tēvs sprediķī izmantoja Svēto Rakstu lasījumus, lai pasvītrotu, kā Kungs izvēlas ienākt mūsu dzīvē, savas tautas dzīvē. Šīsdienas pirmais lasījums un Evaņģēlija fragments stāsta, attiecīgi par Ābramu un lepras skarto. „Kungs ikreiz nāk dažādos veidos,” teica pāvests un piebilda, ka „nepastāv Dieva darbības protokols mūsu dzīvē”.

Kavējoties pārdomās par Dieva darbības ritmiem, pāvests teica: „Daudzreiz Viņš to dara lēni, tik lēni, ka mēs riskējam pazaudēt pacietību. Mēs lūdzamies, lūdzamies, taču Viņa iejaukšanās kā nenotiek, tā nenotiek. Citreiz, kad domājam par Kunga apsolījumu, mums tas šķiet tik liels, ka paliekam neticīgi, skeptiski un gluži kā Ābrams, ļaujamies apslēptam smīnam.”

Pāvests paskaidroja, ka Kungs liek paiet zināmam laikam. Taču arī Viņam attiecībās ar mums ir daudz pacietības. „Ne tikai mums ir jābūt pacietībai. Viņam tā ir! Viņš mūs gaida! Viņš gaida mūs līdz pat dzīves beigām,” uzsvēra pāvests. Viņš aicināja atcerēties labo laupītāju, kurš pašās dzīves beigās, jau nāves priekšā, atzina Dievu. „Kungs staigā kopā ar mums, bet daudzreiz Viņš neļauj mums sevi saskatīt, kā tas bija Emmausas mācekļu gadījumā. Kungs ir iesaistīts mūsu dzīvē – tas ir droši, bet mēs Viņu daudzreiz neredzam. Tas prasa no mums pacietību. Bet arī Kungam, kurš staigā kopā ar mums, ir daudz pacietības,” atgādināja Francisks.

Svētais tēvs domās pievērsās tieši Dieva pacietības noslēpumam, kurš iet līdzās mūsu soļiem. „Dažreiz dzīvē,” konstatēja Francisks, „lietas kļūst pārāk aptumšotas, ir tik daudz tumsas un grūtību, ka mums rodas vēlēšanās nokāpt no krusta. Taču vislielākā nakts tumsa ir tieši pirms rītausmas. Vienmēr, kad nokāpjam no krusta, mēs to darām piecas minūtes pirms atbrīvošanas, vislielākās nepacietības brīdī”.

Pāvests atgādināja, ka Jēzus uz krusta dzirdēja saucienus: „Nokāp!” Taču Viņš bija pacietīgs līdz galam, jo Viņam ir pacietība attiecībā uz mums. Pāvests piebilda: „Viņš vienmēr nāk, Viņš ir ar mums saistīts, bet dara to savā veidā un tad, kad uzskata par vajadzīgu. Viņš mums saka to, ko teica Ābramam: „Staigā manā klātbūtnē un esi pilnīgs,” esi nevainojams – tāds ir īstais vārds. Staigā manā klātbūtnē un centies būt nevainojams. Tas ir gājums ar Kungu un Viņš iejaucas, taču ir jāgaida, jāgaida brīdis, vienmēr staigājot Viņa klātbūtnē un cenšoties būt nevainojamiem.”

Pāvests aicināja lūgt žēlastību, lai mēs vienmēr staigātu Kunga klātbūtnē un censtos būt nevainojami.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta







All the contents on this site are copyrighted ©.