Pāvests dod nuncijiem norādes bīskapu kandidātu izvērtēšanai

Atklāt cilvēkiem Kristu kā vislielāko dārgumu – tas ir katra apustuliskā nuncija galvenais uzdevums. Šajā nedēļas nogalē, Ticības gada ietvarā, Romā notiek apustulisko nunciju tikšanās. 21. jūnija rītā viņi ieradās audiencē pie pāvesta. Nuncijiem adresētajos Svētā tēva vārdos ir vērts ieklausīties arī katram kristietim. „Šīs pasaules labumi un perspektīvas beigu beigās sagādā mums vilšanos. Tās nekad nevar mūs piepildīt”, sacīja Francisks. „Vienīgais labums ir Kungs, kurš mūs nepieviļ”. Pāvesta sūtņa uzdevums ir veidot Baznīcu. Viņš ir vidutājs starp bīskapiem un apustuļa Pētera pēcteci. Viņš ir vienotības veicinātājs. Nuncijs ir gans, kurš ir aicināts labi iepazīt cilvēkus, ar kuriem kopā darbojas. Pāvests runāja ne tikai par to, kādiem jābūt nuncijiem, bet arī skaidroja, kas viņiem jāņem vērā, veicot diecēzes bīskapa amata kandidātu atlasi.

Šī tikšanās Ticības gada ietvarā ir iespēja kopā lūgties, kopā pārdomāt un izdzīvot brālīgus brīžus – teica pāvests. Viņš norādīja, ka nunciju dzīve ir nomadu dzīve. Ik pēc aptuveni četriem gadiem viņiem jāmaina dzīves vieta – jāpārbrauc uz citu valsti un pat citu kontinentu. Viņi dzīvo ar čemodānu rokās. Ko tas atgādina? To, ka visa mūsu ticības dzīve ir ceļojums. Šāds dzīves veids, pirmkārt, ietver sevī sevis mērdēšanu un upuri, savas sirds atraisīšanu no pieķeršanās materiālajiem labumiem un pat draugiem, otrkārt, „raudzīšanos no tāluma” uz Dieva apsolītajiem nākotnes labumiem.

Katrs no mums var jautāt: kāds ir mans apsolījums? Uz ko es raugos? Ko es savā dzīvē meklēju? Tas, ko mēs meklējam, ir Kungs. Viņš ir apsolītais labums. To nekad nevajadzētu mazvērtēt. Francisks skaidroja, ka, lai atklātu cilvēkiem Kristu, apustuliskajam nuncijam vajadzīga pašaizliedzība un atraisīšanās no sevis. To, savukārt, var sasniegt tikai tad, ja viņš uztur pastāvīgas draudzības attiecības ar Kungu. Tieši šai draudzībai jākļūst par viņa ikdienas barību. Šī draudzība izpaužas lūgšanā, Euharistijas svinēšanā un mīlestības kalpojumā. Pāvests brīdināja nuncijus, lai viņi nepadodas pasaulīgajam garam, meklējot ērtības, mierīgu dzīvi, sevis īstenošanu, nevis Dieva godu. Kļūt pasaulīgiem nozīmē pakļaut sevi ļaužu apsmieklam.

„Bet mēs esam gani”, sacīja Francisks. „To nekad nedrīkstam aizmirst! Jūs, dārgie pāvesta sūtņi, esat Kristus klātbūtnes un priesteriskās klātbūtnes zīme, esat gani. Protams, jūs nemācīsiet kādu atsevišķu Dieva tautas daļu, kas jums uzticēta, jūs nebūsiet vietējās Baznīcas vadītāji, bet būsiet gani, kas kalpo Baznīcai. Jūsu uzdevums ir iedrošināt, veicināt vienotību, kā arī aizrādīt, kas ne vienmēr ir viegls uzdevums. Dariet visu vienmēr ar lielu mīlestību! Arī attiecībās ar laicīgajām varām un kolēģiem jūs esat gani. Meklējiet vienmēr labumu, visu cilvēku labumu, Baznīcas un katras personas labumu!” Svētais tēvs vēlreiz atgādināja, ka nuncijiem savu darbu jāveic, dzīvojot ciešā draudzībā ar Kristu, kā arī visu jādara profesionāli. Ja viņš nestrādā profesionāli, tad zaudē savu autoritāti.

Pāvests norādīja, ka nunciju pienākumos ietilpst bīskapa amata kandidātu izvērtēšana. Tas ir ļoti delikāts uzdevums. Pirmais kritērijs, ko nuncijam jāņem vērā, ir tas, lai nākamais bīskaps būtu tautai tuvs garīgais gans. Viņš var būt izcils teologs, intelektuālis, kurš darbojas universitātē un paveic daudz laba, bet vispirms viņam jābūt priekšzīmīgam dvēseļu ganam. „ Lai viņi ir tēvi un brāļi, lai viņi ir lēnprātīgi, pazemīgi un žēlsirdīgi” , teica Francisks. „Lai viņi mīl nabadzību – gan iekšēju nabadzību kā iespēju būt brīvam Kunga labā, gan arī ārēju nabadzību, kas izpaužas dzīves vienkāršībā un pieticībā; lai viņi neuzstādītu savus „principus”. Raugieties, lai viņi nav ambiciozi, lai netiecas pēc episkopāta. Ja kāds pats tiecas kļūt par bīskapu, tad tā lieta neiet”. Svētais tēvs uzsvēra, ka bīskapam jāprot būt nomodā pār savu ganāmpulku. Viņam jārūpējas par savām avīm un par viņu vienotību. Viņam jāprot tās pasargāt no briesmām, rādīt ceļu, iet pa priekšu savam ganāmpulkam, atrasties tā vidū, kā arī iet aizmugurē, lai aizmugurē nepaliktu kāda no avīm. Ganam jāmāk virzīties uz priekšu!

Uzrunas noslēgumā Francisks atzina, ka nunciju dzīve nav viegla. Reizēm viņiem nākas strādāt vietās, kur plosās konflikti. Šī dzīve ir nemitīgs svētceļojums, bez iespējas iesakņoties vienā vietā, vienā kultūrā, vienā vietējā Baznīcā. Tomēr tā ir dzīve kopā ar Jēzu Kristu, kurš ved katru pie rokas. Par to varam būt droši, ka Kungs ved katru pie rokas.

Par apustulisko nunciju tikšanos tika paziņots jau pagājušā gada 17. oktobrī Bīskapu Sinodes par jauno evaņģelizāciju laikā. Tās mērķis ir palīdzēt Svētā Krēsla pārstāvjiem padziļināt sevī misionāro apziņu. Iepriekš līdzīgs saiets notika pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tikšanās laikā Francisks no visas pasaules sabraukušajiem apustuliskajiem nuncijiem uzdāvināja sudraba krustus ar ķēdi. Piektdienas pievakarē paredzēts Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikas apmeklējums, Euharistijas svinības, vasperes un meditācija, bet vakarā – vakariņu maltīte kopā ar pāvestu. Savukārt sestdien nunciji koncelebrēs Svēto Misi Svētā Pētera bazilikā kopā ar Vatikāna valsts sekretāru, kard. Tarčisio Bertone, tiksies ar Vatikāna valsts sekretariāta amatpersonām un Pāvila VI zālē noklausīsies koncertu.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta