Lai izskaustu badu, jāveicina personas cieņa un solidaritāte

Ikvienas autentiskas reformas pamatā ir atbildības apziņa katrā cilvēkā, proti, nepieciešamība atzīt, ka mana dzīve ir cieši saistīta ar citu cilvēku dzīvi – sacīja Francisks, uzrunājot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) rīkotās konferences dalībniekus. Dažādu valstu pārstāvji jau 38. reizi pulcējās kopā, lai meklētu reālus risinājumus tam, kā atbildēt cilvēku primārajai vajadzībai, tas ir, vajadzībai pēc ikdienišķās maizes. Audiences laikā pāvests kārtējo reizi atgādināja, ka bada problēma pasaulē ir liels skandāls. Bez tam viņš aizrādīja, ka solījumi risināt problēmu bieži vien, diemžēl, netiek pildīti.

Saskaroties ar tādiem jautājumiem kā spēka pielietošana, karš, nepietiekams uzturs, marginalizācija, pamatbrīvību ierobežošana vai finanšu spekulācijas, kas šodien regulē pārtikas cenas, persona un cilvēka cieņa riskē kļūt par abstrakciju – teica pāvests. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā starptautiskajā kontekstā FAO no jauna jāveicina visā sabiedrībā apziņu par to, ka persona un tās cieņa ir pīlāri, uz kuriem jābalsta visas regulas un struktūras. Ejot šajā virzienā, nepieciešams stāties pretī tuvredzīgām ekonomiskajām interesēm un mazākuma varas loģikai, jo šim mazākumam, tas ir, dažiem atsevišķiem cilvēkiem svarīgākas par visu ir savas intereses, nevis tas, lai visi cilvēki būtu paēduši, tādā veidā radot nabadzību un marginalizāciju ar graujošām sekām attiecībā uz sabiedrību. Turklāt ir nepieciešams apkarot korupciju, kas ved pie tā, ka daži nonāk priviliģētā stāvoklī, bet pārējie cieš netaisnību.

Uzrunas turpinājumā Francisks uzsvēra, ka pat ja tas, ko šobrīd piedzīvojam, tieši saistās ar finansiālajiem un ekonomiskajiem faktoriem, tomēr patiesībā ir uzskatu un vērtību krīzes konsekvence. Tāpēc FAO un citām institūcijām šodien jāķeras pie „apzināta un nopietna atjaunotnes darba”. Taču īsta atjaunotne pastāv aizvien lielākā atbildības apziņas iemantošanā, atzīstot, ka mana dzīve ir saistīta ar citu dzīvi. Konstruktīvi un auglīgi iet uz priekšu, pildot dažādus uzdevumus, nozīmē spēt analizēt, izprast un dot, atmetot jebkādu kārdinājumu pēc varas, tieksmi iegūt aizvien vairāk un vairāk, un tendenci meklēt savtīgas intereses tā vietā, lai citiem kalpotu. FAO un citu institūciju locekļus pāvests aicināja uz sirds atvērtību.

Francisks piebilda, ka smagās pārtikas krīzes viena no pirmajām sekām ir tā, ka cilvēki pazaudē savas saknes. Lai pabarotu sevi un savas ģimenes, daudzi ir spiesti atstāt dzimteni, kam ir ļoti nopietnas sekas. Šeit nav runa tikai par ļoti sāpīgu saišu saraušanu ar savu dzimto zemi, bet par daudz dziļāku problēmu – plaisu, kas vienlaikus paplašinās līdz pat eksistenciālam un garīgam līmenim, apdraudot un pat liekot sabrukt tai nelielajai drošībai, kas pastāvēja līdz šim. Šajā sakarā starptautiskā mērogā jāatgriežas pie ētiskajiem principiem kā visa atbalsta punkta un pie autentiska solidaritātes gara.

Uzrunas beigu daļā pāvests īpaši pievērsās ģimenei. Viņš atgādināja, ka nākošo gadu FAO velta laukstrādnieku ģimenēm. Svarīgi, lai šī iniciatīva palīdzētu nostiprināt pārliecību, ka ģimene ir galvenā katra cilvēka izaugsmes vide, jo no turienes izaug dzīvība un veidojas attiecības. Tāpēc ģimene spēlē būtisku lomu sabiedrisko saišu veidošanas, izglītības un integrālas attīstības procesā. Svarīgi, lai pašu ģimenes locekļu starpā valdītu mīlestība, dažādu paaudžu starpā nepietrūktu atbildīgas solidaritātes un pastāvētu savstarpēja uzticēšanās. Tā kā lai cīnītos ar badu, jāmeklē dialogs un brālība, tad FAO ir aicināta veicināt tikšanās un solidaritātes kultūru – norādīja Francisks.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta