Baznīca, Kristus Miesa, ir dzīvs organisms

Trešdienas vispārējās audiences laikā pāvests mudināja ticīgos lūgt no Kunga vienotības dāvanu. Viņš aicināja lūgties, lai Dievs palīdz mums izvairīties no savstarpējām ķildām, nesaskaņām un šķelšanās, un pašiem visiem spēkiem tiekties pēc aizvien lielākas vienotības. Neskatoties uz to, ka 19. jūnijā Romā termometra stabiņš ēnā pārsniedza 30 grādu atzīmi, Svētā Pētera laukumā pulcējās vairāk nekā 50 tk. svētceļnieku. Katehēzes mācībā Francisks runāja par Baznīcu kā Kristus Miesu.

Svētais tēvs atgādināja, ka pastāv cieša saikne starp mums, kristiešiem, un pašu Kristu. To atklāj Apustuļu darbu grāmatas fragments par Saula, kurš kļuva par Pāvilu, sastapšanos ar Jēzu uz Damaskas ceļa (sal. Ap. d. 9, 4-5). Vajājot kristiešus, Sauls vajāja pašu Kristu. Uzkāpis debesīs, Jēzus mūs neatstāja bāreņus. Pateicoties Svētajam Garam, saikne starp Viņu un mums kļuva vēl dziļāka. Baznīcas salīdzinājums ar miesu palīdz mums izprast šo saikni. Šajā sakarā pāvests pievērsās diviem punktiem.

Pirmkārt, apzīmējums „miesa” norāda uz Baznīcu kā dzīvu realitāti. Baznīca nav palīdzības organizācija, kultūras asociācija vai kāda politiska grupa. Tā ir dzīvs ķermenis un tai ir galva, proti, Kristus, kurš to vada, uztur un atbalsta. Ja galva tiek atdalīta no pārējā ķermeņa, tad cilvēks mirst. Tāpat ir arī ar Baznīcu. Mums jābūt vienotiem ar Jēzu aizvien ciešākām saitēm – uzsvēra Francisks. Turklāt, jāļauj, lai Kristus mūsos darbojas, lai Viņš vada mūs ar savu Vārdu, uztur mūs ar savu Euharistisko klātbūtni un lai ar savu mīlestību dod mums spēku mīlēt savu tuvāko. Tam tā vienmēr jābūt! „Dārgie brāļi un māsas”, sacīja pāvests, „paliksim vienoti ar Jēzu, uzticēsimies Viņam, dzīvosim saskaņā ar Viņa Evaņģēliju, smelsim spēkus ik dienas lūdzoties, klausoties Dieva Vārdu un pieņemot sakramentus”.

Otrkārt, Francisks atgādināja, ka vienotība var pastāvēt dažādībā. Apustulis Pāvils runā par ķermeņa locekļiem, kuri, lai gan to ir daudz un tie ir dažādi, veido vienu ķermeni (sal. 1 Kor 12, 12-13). Tāpat arī Baznīcā pastāv dāvanu un uzdevumu dažādība, un vienlaikus – savstarpēja komūnija un vienotība. Tas nozīmē, ka Baznīcas locekļi ir cits ar citu saistīti un visi kopā veido vienu dzīvu ķermeni, kura galva ir Kristus. „Labi atcerēsimies, ka būt par Baznīcas sastāvdaļu nozīmē būt vienotiem ar Kristu un saņemt no Viņa dievišķo dzīvi, lai tādējādi mēs dzīvotu kā kristieši”, teica Francisks. „Tas nozīmē būt vienotiem ar pāvestu un bīskapiem, kuri ir vienotības un komūnijas rīki; tas nozīmē arī iemācīties pārvarēt personīgās intereses un šķelšanās, un vairāk citam citu saprast. Vienu vārdu sakot – vairāk mīlēt Dievu un cilvēkus, kuri atrodas mums līdzās ģimenē, draudzē, asociācijās”.

Pāvests uzsvēra, ka miesai un tās locekļiem jābūt vienotiem. Vienotība vienmēr ir pārāka pār konfliktiem. Ja konflikti netiek īsti atrisināti, tad tie mūs šķir vienu no otra un no Dieva. Konflikts var palīdzēt mums augt un var arī mūs sašķelt. Ceļš, ko rāda Jēzus, ir vienotības ceļš. Tā ir vienotība dažādībā. Francisks atgādināja, ka jālūdz no Kunga, lai Viņš palīdzētu mums izvairīties no savstarpējiem ķīviņiem, šķelšanās, cīnīšanās, egoisma, baumošanas un citu aprunāšanas. Viņš uzsvēra, ka otra aprunāšana sagādā lielu ļaunumu. Tāpēc „nekad to nedarīsim! Nekad!” Bez tam, lielu ļaunumu Baznīcai nodara šķelšanās kristiešu starpā. Svētais tēvs mudināja, lai mēs, katoļticīgie, kopā lūgtos, kā arī, lai mēs lūgtos kopā ar citu konfesiju kristiešiem. „Tomēr kā lai panākam vienotību starp kristiešiem, ja nespējam to uzturēt savā, tas ir, katoļu starpā, savās ģimenēs! Cik gan daudz ir tādu ģimeņu, kuras ķīvējas savā starpā un ir sašķeltas!” – sacīja pāvests, aicinot vienmēr tiekties pēc vienotības, kuras avots ir Kristus.

Vispārējās audiences noslēgumā pāvests vērsās pie klātesošajiem ar diviem aicinājumiem. Tā kā 20. jūnijā tiks atzīmēta Pasaules bēgļu diena, Svētais tēvs aicināja pievērst uzmanību ģimeņu, kuras ir spiestas pamest savu dzimteni, dramatiskajam stāvoklim. Daudzas ģimenes nereti ir spiestas steigšus doties svešumā, lai paglābtos no vajāšanām un vardarbības savas ticības, etniskās piederības vai politiskās pārliecības dēļ, tādējādi zaudējot visus labumus un drošību. Šīs ģimenes saskaras ne tikai ar dažādām briesmām ceļojuma laikā, bet arī jaunajā zemē sastopas ar pilnīgi citu kultūru un sabiedrību. Tāpēc Svētais tēvs mudināja visus nebūt vienaldzīgiem pret bēgļiem. Esam aicināti palīdzēt šiem brāļiem un māsām, būt pret viņiem saprotošiem un viesmīlīgiem. „Lai pasaulē netrūkst cilvēku un institūciju, kas sniegtu viņiem palīdzību, jo viņu sejā atspīd paša Kristus vaigs!” – sacīja pāvests.

Sakarā ar to, ka pagājušajā svētdienā, Ticības gada ietvarā, tika svinēta Dzīvības diena, pāvests aicināja visus būt atvērtiem dzīvībai un kļūt par „Dzīvības Evaņģēlija” lieciniekiem. Pats Dievs ir Dzīvība. Viņš ir dzīvības avots. Kristus dod mums dievišķo dzīvi un Svētais Gars atbalsta mūs, lai mēs dzīvotu kā patiesi Dieva bērni. Svētais tēvs mudināja, lai katrs aizstāvētu dzīvību visās tās dimensijās un visos tās posmos, un veicinātu dzīvības kultūru. Kristietis ir tas, kurš saka „jā” dzīvībai un saka „jā” Dievam, kurš ir dzīvais Dievs.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta